Labs veids kā aizbēgt

bookcase-books-bookshelves-159711Vakar apēdu vienu grāmatu. Sen nebiju uzgājusi grāmatu, kas liek to rīt lieliem kumosiem, tamdēļ šīs grāmatas baudīšana bija kā garda maltīte restorānā. Tie, kas mēdz bieži lasīt grāmatas pazīst šo aizraujošo sajūtu, kad uz mirkli atslēdzies un iegrimsti absolūti citā pasaulē, ieslīgsti personāžu ķermeņos un izjūti to, ko realitāte nav iedalījusi tavā dzīves spēlē.

Es lasu daudz, tiešām daudz. Reizēm grāmatas, reizēm esejas, taču daudz. Agrāk pārsvarā lasīju daiļliteratūras darbus, taču vairākus mēnešus visu savu laiku veltīju – zinātniskākas literatūras lasīšanai un biju aizmirsusi, cik laba sajūta ir izlasīt kādu vieglu lubeni. Beidzot tāda uzradās manā redzes lokā, kuru izlasīju divās naktīs un tagad staroju laimē.

Lai gan bloga eseju rakstīšana mani aizrauj krietni mazāk par grāmatas rakstīšanu, tomēr ir tik labi, ka šeit varu uzrakstīt jebko, kas tajā mirklī man ir svarīgs un šobrīd es alkstu dalīties pieredzē par pēdējo izlasīto grāmatu.

Grāmatas nosaukums ir “Manas laimes lauskas”, autore Kolīna Hūvere.

IMG_20180807_111943Šī grāmata nav tāda ar kuras lasīšanu lepotos gudri cilvēki un stāstītu par to pasaulei. Lai atstātu izglītota cilvēka iespaidu, ir jadižojas ar tādu dižgaru darbu lasīšanu kā Tolstojs, Orvels, Hemingvejs, Kamī, Remarks un Markess. Taču es neesmu starp gudrajiem, man patīk eiforiskā sajūta, ko sniedz viegli lasāmi romāni. Reizēm varu izlasīt arī pa kādai “gudrākai” grāmatai, tik, neskatoties uz šo darbu ģenialitāti, es parasti jūtos pārāk drūma un iegrimstu agoniskās pārdomās par dzīvi. Saprotu, ka tā ir tā sāls, ka grāmatas liek pārdomāt dzīvi, taču man patīk cukurs, patīk baudīt dzīves saldumu un tāpēc kaifoju ik reiz, kad izdodas izlasīt romānu, kas bija ne tikai viegls un raiti lasāms, bet arī brīnišķīgi uzrakstīts, izspieda no manis pa asarai un smiekliem. Es nebaidos un pat lepojos atzīt, ka man patīk vieglums un vienkāršība dzīvē. Spēt sarežģītas lietas pateikt sarežģīti ir gaužām vienkārši. Tam pat ir speciāla profesija – juristi. Tas ir mūsu jājamzirdziņš. Mēs spējam gudri muldēt tā, ka nevar saprast kādā valodā runājam. Mēs spējam gudri muldēt tā, ka neviens pat nenojauš, ka paši nesaprotam, ko runājam. Tāpēc mana apbrīna tiek veltīta tiem, kas spēj sarežģītas lietas pateikt vienkārši, viegli un uztverami, jo tas ir sasodīti grūti. Vieglajos romānos parasti nemēdz apspriest sarežģītas tēmas, tāpēc es neplānoju tos likt uz pjedestāla. Tie parasti ir un paliek vien izklaidējoša satura literatūra, kas vienkāršas lietas pasaka vienkārši un rada nereālus tēlus par kuriem mēs tecinām siekalas.  Tādēļ mans prieks par šo izlasīto romānu bija grandiozs, jo es ne tikai labi pavadīju laiku, bet autore spēja sarežģītu lietu izstāstīt vienkārši.

Nestāstīšu grāmatas sižetu, izlasiet to paši. Taču pastāstīšu kāpēc grāmata bija forša. Tajā bija skaisti, jauni, aizrautīgi cilvēki, kas ir neatņemama sastāvdaļa lubenēm. Tajā bija aizraujošas un brīnišķīgas seksa ainas (kur nu bez tām). Tajā bija strīdi, sarežģījumi un kulminācijas (arī bez šī neiztikt). Taču par spīti tipiskajam lubenes vieglumam, šī grāmata izrādījās gaužām pamācoša, tā deva iespēju ielūkoties kādā plaši izplatītā problēmā un beidzot to izprast un tā vēl vairāk iemācīja man iecietību pret apkārtējiem. Šo grāmatu es mīlu, jo tā ar apbrīnojamu vieglumu un mīlestību aprakstīja ļoti smagu tēmu. Tajā ietvertā problēma nebija kā no standarta lubenēm “viņam bija tizla bērnība, tāpēc viņš tagad ir seksīgs kretīns, kuru skaista, naiva meitene ņems un pārmācīs”. Šī problēma bija īsta, izjūtama un nekādā mērā nepārspīlēta. Turklāt stils ar kādu autore raksta bija tik viegli lasāms, ka jutos kā sarunājoties ar draudzeni.

Es dievinu šo sajūtu, kad lasu grāmatas un ne tikai baudu tās saturu, bet apbrīnoju autora spēju ar vārdiem radīt vieglumu, uzburt vīziju, izvilkt emocijas. Tajos brīžos man ir tāds kā viegls smadzeņu orgasms, tā ir burvīga sajūta. Tiem, kas nemēdz lasīt grāmatas, es iesaku to sākt darīt, ir vērts izmēģināt sajust šo jocīgo smadzeņu orgasmu. Grāmatu lasīšana ir labākais veids kā aizbēgt no ikdienas. Liela daļa izvēlas televīziju vai Facebooku, taču grāmatas ir labākas. Ka es tev saku! LABĀKAS. Tās panāk to pašu efektu, papildus attīsta tavu valodu un iztēli, spēju izteikties, paplašina redzes loku, iemāca empātiju un vēl kaudzi citu dzīvē noderīgu štruntu, kamēr tu vienkārši atpūties no ikdienas.

Atbilstoši nerakstītajiem blogu rakstīšanas standartiem, man šeit būtu jānobeidz ar kādu gudru atziņu, taču man tādas nav. Es vienkārši izlasīju grāmatu, sajutos labi un pirms ķeros klāt pie savas grāmatas rakstīšanas, aši uzrakstīju blogā šo ierakstu. Jo man tā vienkārši gribējās.

Lai jums jauka diena un laba grāmatu lasīšana.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s