Kā atrast pazudušo telefonu, jeb pasaule ir pilna labuļu

4k-wallpaper-beautiful-bloom-1263986

Bij tāds gadījums…

Ar vēlmi iepirkt svaigus augļus, devos uz Super Netto iepirkties. Veikals feins, cenas zemas, tik pārdevējām tur netīk, ka es augļus lieku savos auduma maisiņos, drusku papukst, bet parasti liekas mierā.

Iznākot no veikala es nozaudēju telefonu. Diemžēl esmu tāds muļķis, kurš visu savu iedzīvi tur pie telefona, tāpēc tā vāciņā man ir arī bankas kartes, autovadītāju apliecība un bibliotēkas karte, respektīvi, viss, kas manā materiālajā dzīvē ir svarīgs.

Brīdi pēc tam, kad atstāju autostāvvietu, konstatēju, ka manas svētās lietas ir zudušas. Apturējām automašīnu un ar vīru izmisīgi meklējām telefonu. Ārā bija tumšs un nekur automašīnā to nevarējām atrast. Tā kā telefonam skaņa allaž ir izslēgta, tad arī sazvanīt sevi nevarēju.

Nezinu vai tā ir visiem, taču man tā ir vienmēr, kad pazūd telefons (vai saplīst) uznāk diezgan pamatīgs stress, tu sāc galvā malt domas par visu zudušu, par visu, kas atkal būs jādara, lai atjaunotu telefonā ieveidoto dzīvi. Tā kā šogad šis man ir jau ceturtais zudušais telefons (divus nejauši iemetu podā un vienu nosviedu no piektā stāva), tad soli pa solim jau zinu, kādas domas nāks manā galvā: “ak, kā es tagad izdzīvošu bez telefona?”, “Ja nu tieši tagad man kāds zvana?” ,”Kā es tagad internetbankā ieiešu?”, vārdu sakot, pilnīgi mazsvarīgas lietas man skan galvā kā “ārprāts, ārprāts”. Šoreiz gan stress jau bija krietni mazāks, par telefona pazušanu vispār nepārdzīvoju, pat sāku apdomāt, ka nepirkšu vairs telefonu, jo apnicis tos zaudēt. Taču šoreiz gadījums bija smagāks, zudušas bija arī citas gana svarīgas lietas – banku kartes, autovadītāja apliecība un tak arī bibliotēkas karte. Doma, kā to visu atjaunot un cik daudz naudiņa aizripos, skumdināja, bet es turējos un nekritu panikā. Domāju soli uz priekšu – likšu ziņu Facebook, varbūt izdodas vismaz dokumentus atgūt.

Mans vīrs nav ar tādu telefonu zaudēšanas pieredzi kā es, viņš turējās kā vīrs un mani nelamāja, taču škrobe bija pamatīga. Cik vien čakli spēja, viņš meklēja telefonu gan automašīnā, gan veikala stāvlaukumā. Mans sirdsdraugs ir kārtīgs pesimists, kurš, kā visi pesimisti, sevi dēvē par reālistu, taču man, dūšīgam optimistam, tomēr gribās viņu dēvēt par pesimistu. Mums krietni atšķiras skatījumi uz lietām. Arī šoreiz viņš norādīja uz it kā acīm redzamo, proti, telefons ir nozagts. To, ka tas ir pazudis mēs sapratām ātri un atgriezāmies to meklēt vien nieka desmit minūtes vēlāk, turklāt visu laiku zvanījām uz telefonu, tāpēc it kā loģiski – ja kāds atrastu telefonu, viņš tajā ielūkotos un redzētu, ka zvanam, ja nav atradis, tad telefonam vajadzētu būt stāvlaukumā.

Es metos aizstāvēt cilvēci, atgādinot, ka telefonam tak izslēgta skaņa, turklāt, kuram gan mūsdienās vēl vajag telefonus un vispār cilvēki ir mīļi un pūkaini, un skaisti, un burvīgi.

Taču viņš turpina spiest uz loģikas pogām: “Tak padomā, ja tu atrastu telefonu, tu atvērtu tā vāciņu, pārbaudītu vai tas darbojas un vai var kādu sazvanīt, vai ne? Nu tad kamēr viņš telefonu pētītu, vajadzētu redzēt, ka zvana, pat, ja nav skaņa ieslēgta.”

“Varbūt viņam salst rokas!” Es nepiekāpos un metos uzbrukumā. “Kāpēc tev vienmēr visur jāredz tikai sliktais?”

“Es nesaskatu slikto, es vienkārši konstatēju faktus” vīrs iemeta man sejā savu ierasto teikumu.

Sapratuši, ka telefonu vairs neatradīsim, devāmies uz nākamo punktu, kur bija plānots pieturēt. Tur es iecerēju ielikt Facebook postu ar lūgumu palīdzēt. Taču nebija lemts, jo uzkārās dators! Datora ķibeles jau parastā ikdienā nokaitina, bet šādos apstākļos, tas vareni iesper pa nerviem. Papildus tam, dēls piekrāva pilnu pameru un tikai pēc pakaļas nomazgāšanas vīrs konstatēja, ka neesmu ielikusi līdzi svaigus pamperus. Tad es paņēmu vīra telefonu, lai caur to ieliktu postu, bet arī tas uzkārās.

“Paulam Koelju bija taisnība par to pasaules sadošanos rokās, tikai izskatās, ka tagad visi ir sadevušies rokās, lai mums kārtīgi sabojātu vakaru.” Vīrs nobubināja, bet es tik domāju – ko viņš var ņemties, ir taču tikai pazudis telefons un pilnīgi visi man svarīgie dokumenti, ir tikai uzkārušās visas tehnikas ar kuru palīdzību varu lūgt palīdzību, ir tikai apkakājies bērns ar pliku dupsi un iespējamību, ka mājupceļā var piečurāt mašīnu, bet tā visādi citādi tak viss ir labi???

Diez ko daudz variantu mums nebija, bija jāsteidzas mājup. Mājās man beidzot izdevās paziņot savus jaunumus pasaulei. Atgriezām pie dzīvības vīra telefonu, uzsildījām vakariņas un sākām ēst. Nezaudējot cerību, mēs visu laiku zvanījām uz manu Huawei, taču laiks gāja, neviens necēla…līdz reizei. Vīrietis pacēla un priecīgs jautāja: “nu, kā mēs varētu jums atdot telefonu?”

Es priecīga tesos uz viņa norādīto vietu, tur mani sagaidīja draudzīgs pusmūža vīrietis, kurš atteicās no atlīdzības, tik pastāstīja, ka nebija ieskatījies telefonā, jo domājis – tak gan jau kāds pazvanīs, bet nekā. Tad tumšajā mašīnā ievērojis, ka gaisma spīd zem vāciņa un beidzot varējis ar mums sazināties.

Savukārt es biju divkārt priecīga. Priecājos, ka atguvu telefonu un, ka pasaulē tiešām ir lieliski cilvēki. Ne mirkli par to nešaubījos.

Tīri informācijai – kopš es ieliku postu ar lūgumu palīdzēt, ar šo ziņu jau ir dalījušies 945 cilvēki. Es gan uzreiz ieliku arī informāciju, ka telefons ir atrasts, taču pirmo ziņas izplatīšanos vairs nespēju apturēt un tā turpina lidot. Cilvēki ir gatavi palīdzēt un tas ir tik brīnišķīgi. Šī ātrā cilvēku dalīšanās man bija kā vēl viens apliecinājums, ka mums apkārt ir burvīgi ļaudis.

Praktisks ieteikums. Kāds cilvēks, lai palīdzētu man atgūt telefonu, ieteica uzrakstīt sms uz savu telefonu ar tekstu: “29X451X5, atradēju lūdzu zvanīt uz šo Nr.”, jo pat ja telefonam ir atslēga priekšā, ziņas parādās pirmajā lapā un tās var izlasīt. Cilvēks, kas atvērs telefonu, bet netiks tajā iekšā, zinās kurp zvanīt, lai to atdotu. Man šis padoms nāca par vēlu, taču kādam citam varbūt noder.

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s