“Klāvs un Gunta” 6.nodaļa

antersasc-3745006_640

“Klāvs un Gunta” 5.nodaļa pieejama —> šeit.

Gunta jau otro reizi iededzināja gāzes plīts degli, lai sildītu ūdeni kafijai. Trīs tasītes kafijas vēl pirms pusdienas laika viņa mēdza dzert vien intensīvos darba apstākļos, visbiežāk gatavojot uzņēmuma budžetu, turklāt tas vienmēr bija jāveic ziemas beigās, kad dabiskās rezerves jau izsmeltas. Taču tagad ir vasaras vidus, apkārt valda miers un klusums, un nav nekādas objektīvas vajadzības pēc kofeīna. Gunta pat nezināja vai ir pusdienas laiks. Mājā nebija pulksteņa, un viņas viedtālrunis snauda dziļā miegā.

Kad Klāvs izgāja no namiņa, Gunta vēl brīdi sēdēja pie galda un malkoja pirmo kafiju. Emocijas bija pierimušas un galvā atgriezās domas. Kādu brīdi viņa centās saprast, ko jūt pret Klāvu, – šo svešiniekus, kuru zina tik sen, bet pilnībā nepazīst un neizprot. Viņa nekad nebija jutusi jebkādas jūtas pret vīriešiem, kas sievietes neciena un mēdz pazemot, un Gunta lepojās par to. Vairākas viņai mīļas draudzenes mēdza ieķerties “sliktajos puišos” un atteicās redzēt realitāti, kurā šie vīrieši alka vien viņu miesas un necienīja šo sieviešu dvēseli. Gunta, cik spēja, atbalstīja draudzenes, vienlaikus cenšoties pārliecināt viņas pārtraukt neveselīgās attiecības, tomēr viņas allaž rīkojās pēc ierastā scenārija – vīrieši uzvarēja un attiecības beidzās tikai tad, kad viņiem viņas apnika. Lai gan Guntai bija žēl draudzeņu, viņai bija arī prieks, ka viņa spēj pretoties šo vīriešu neizprotamajam šarmam. Līdz šim viņa nekad nesaprata, kas saistīja sievietes pie šiem kretīniem.

Pēc klusuma iestāšanās mājā, Gunta sēdēja un domāja par vīrieti, kurš nebija pelnījis viņas pārdomu. Tikai tagad viņa atskārta, cik netaisna bijusi pret savām draudzenēm. Viņa bija pārliecināta, ka ir atšķirīga no viņām, jo līdzīgas kļūdas nepieļāva. Tomēr tagad viņa saprata, ka viņai vienkārši nebija iespēju tās pieļaut. Tā sanāca, ka viņas vīrs gadījās labsirdīgs un cieņas pilns vīrietis. Viņa bija tiesājusi šīs sievietes bez jebkādām tiesībām to darīt. Vai šis dzīves posms ir sava veida pārbaudījums viņai, kā tikt galā ar savām jūtām? Ja tā, tad skaidrs bija viens – viņai ir jāizslēdz Klāvs no savas apziņas un jūtām. Jābūt stiprai un jāsaglabā vien lietišķas vai draudzīgas attiecības. Taču vai tas būs iespējams? Jau tagad Guntai vairākkārt galvā iezagās domas, kas čukstēja: “Klāvs nav slikts cilvēks. Klāvs nav kārtējais kretīns.” Un savā ziņā Gunta piekrita šiem čukstiem. Lai gan viņa jutās slikti un pie savas pašsajūtas vainoja Klāvu, vai patiešām viņš bija vainīgs? Taču šie čuksti viņu biedēja, jo tikpat labi tie varēja būt klasiskie slazdi, kuros iekāpa sievietes, kuras agrāk Gunta neizprata.

Kādu brīdi Gunta gremdējās pārdomās, apsvēra te vienu, te otru domu par savām attiecībām ar Klāvu, līdz atskārta, ka viņas prātošana ir bezjēdzīga. Klāvs skaidri un gaiši lika saprast, ka viņš viņas nemaz nealkst. Tad par ko viņa te prāto? Skaidrā latviešu valodā viņš bija paskaidrojis savus nolūkus un tajos nebija ne miņas no vēlmes pēc attiecībām.

Sasodīts! Vai atbilde ir tik vienkārša, – vīrieši nemaz nav kretīni, vien sievietes izvēlas skriet pakaļ savai ilūzijai par viņiem un atsakās ieklausīties viņu teiktajā? Diez vai dzīve būtu tik primitīva, diez vai eksistē labie un sliktie, stulbie un gudrie dzimumi un diez vai viņa šodien gūs atbildi uz saviem jautājumiem. Tāpēc Gunta piecēlās no galda un devās istabā sameklēt lasāmvielu.

Krietnu brīdi viņa apskatīja milzīgos grāmatu krājumus, kas sedza lielāko daļu no istabas sienām. Vismaz divas trešdaļas grāmatu bija itāļu valodā, bet pārējās – latviešu un angļu. Grāmatas itāļu valodā bija noputējušas ar putekļiem un izskatījās sen neaiztiktas. Pārējās grāmatas, lai gan vairums no tām nebija pirmā svaiguma, šķita reizi pa reizei pārcilātas. Gunta pievērsās grāmatām latviešu un angļu valodā. Starp tām bija netverami plašs literatūras žanru klāsts: vieglas romantikas grāmatas, kuras viegli varēja atpazīt pēc košajiem un sievišķīgajiem vākiem,  klasikas darbi, daudz detektīvromānu, jauniešu literatūra, fantastika, pašpalīdzības grāmatas un dažādi filozofu darbi. Ja šīs grāmatas piederēja Klāvam, tad pēc tām nebija iespējams gūt secinājumus par viņa raksturu. Secināt varēja vien to, ka viņam nav noteiktas literatūras gaumes.

Gunta izņēma no plaukta kādu no vieglajiem sieviešu romāniem, kura vāku rotāja sieviete ar milzīgu, bezgaumīgu platmali galvā, un viņa sēdēja uz akmens jūras krastā un domīgi lūkojās tālumā. Šodien Gunta spēs koncentrēties tikai uz viegla satura literatūru, kurā var pazust sekundes ātrumā un nav nepieciešama iedziļināšanās. Viņa pagatavoja sev otro kafiju, iekārtojās mīkstajā klubkrēslā un īsu brīdi apdomāja, vai grāmata neietekmēs viņas apziņu, un viņa atkal nesāks kārties kaklā Klāvam. Vēlme pazust patīkamā stāstā uzvarēja bažas, un viņa atvēra grāmatu.

Gana ātri grāmata saslēdza Guntu savās važās, un viņa pārstāja lasīt vien brīdī, kad Klāvs ienāca mājā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības mazmājiņā. Kādu brīdi Gunta centās atkal iegrimt grāmatā, taču nespēja, jo prātu mocīja muļķīga doma: Klāvs tualetē kārto darīšanas pa lielam vai pa mazam? Ja reiz viņš ir tik kaislīgs dabiskuma piekritējs, tad, iespējams, mazās darīšanas viņš nokārto ārā. Vai tomēr viņš nav tik necivilizēts?

Atskārstama, cik stulbas domas mīt viņas prātā, Gunta pielēca kājās, paķēra nesen iztukšoto kafijas krūzi un devās pagatavot sev jaunu dzērienu. Tā viņa tagad stāvēja virtuvē, gaidīja, kad uzvārīsies ūdens trešajai kafijas tasītei un lūkojās laukā pa virtuves logu. Cik ilgs laiks bija pagājis, kopš viņa dzīvojas pa māju viena? Stunda? Varbūt divas? Katrā ziņā saule bija zenītā un skats pa logu aicināja atstāt drošās mājas sienas. Pirms ūdens paspēja uzvārīties, Gunta dzirdēja, ka Klāvs iziet laukā no mājas. Viņa varētu atgriezties pie grāmatas lasīšanas, taču tā būtu velta laika šķiešana. Ārā spīdēja zeltaina saule, kuras starus Gunta vēlējās just rotaļājamies savos matos.

Viņa var sēdēt mājās, tādējādi izvairoties no Klāva un iekļūšanas jūtu slazdā, vai stāties pretī savām bailēm un doties laukā, censties iepazīt savu pasaules satricinātāju un pārstāt dzīvot fantāzijās par viņu. Gunta pagatavoja kafiju, lai gan rokas jau trīcēja no uzņemtā kofeīna daudzuma un devās ārā.

Tāpat kā no rīta, Klāvs uzcītīgi darbojās pie krāsām noķeskāta auduma. Šajā laikā viņš bija pamanījies pamatīgi nosmērēties, krāsa nebija tikusi vien uz viņa muguras un kāju lieliem. Gunta nespēja saskatīt visu mākslas darbu, jo Klāvs cieši pielīdis pie audekla, tā labajā stūra veica sīkus grebumus. Mākslas darba daļa, kuru Gunta redzēja neatstāja uz viņu iespaidu. Milzu audekls, kas notašķīts ar krāsu, kas retumis liekas gandrīz centimetru bieza. Darbā nebija nekādas loģikas.

–  Vai drīkstu paskatīties, kā tu strādā? – Gunta pieklājīgi vaicāja.

–  Ja tu kaut ko vēlies, vienkārši dari to, – Klāvs atbildēja. – Tā būs mana atbildība tev aizrādīt, ja man tas traucēs.

Gunta apdomāja viņa teikto. Lai gan šāda pieeja lietām nav pieklājīga, tai tomēr ir sava loģika. Viņa apsēdās zālē un vēroja Klāvu darbojamies. Mākslinieka rokās bija maza otiņa, vai irbulītis, Gunta īsti nespēja saskatīt,  ar kuru viņš veica smalkus grebumus biezajā krāsā. Katru sīkāko līniju, viņš vilka pilnībā iedziļinoties notiekošajā. Gunta nespēja iedomāties kā gan šādai smalkai darbībai beigās var būt būtiska nozīme uz tik liela izmēra mākslas darba. Viņa nekad nebija pratusi zīmēt un saskatīt plašāku kopainu, tāpēc savā ziņā apbrīnoja Klāva darbu. Bija sajūta, ka viņš iztēlē redz šo smalko līniju lielo nozīmi gala darbā. Viņš vilka līniju pēc līnijas un atkāpās no audekla tikai, lai padzertos ūdeni. Pat tad viņš neaplūkoja darbu no tālienes, lai redzētu vai plāns izdodas. Kādā brīdī Gunta atskārta, ka vairs nevēro Klāva ķermeni un viņu vairs neuztrauc kailums. Vai cilvēkam ir iespējams tik ātri pierast pie neērtībām?

–  Lūdzu, pagatavo pusdienas, – Klāvs teica. – Tikai neuztver manu lūgumu kā aizvainojošu. Man nav iebildumu gatavot pašam, vien vēlos pabeigt iesākto, kamēr krāsa nav pārāk nožuvusi.

–  Nekādu problēmu! – Gunta bija patiesi priecīga par šo aicinājumu, – man ļoti patīk gatavot ēst.

Viņa piecēlās kājās, norausa no biksēm putekļus un ar misijas sajūtu steidzās iekšā namiņā. Domājot, ko pagatavot, viņa juta vēderā izsalkumu. Pusdienas bija tieši tas, kas nepieciešams. Ēst gatavošana viņu vienmēr ir nomierinājusi un iepriecinājusi. Tāpēc ar pacilātu garastāvokli ķērās klāt sautējuma gatavošanai.

Kopš ierašanās šajā valstī, viņa nebija jutusies tik mierīga kā šobrīd, kad garšoja savu meistarojumu un prātoja, vai pupiņu sautējumam nav nepieciešams pievienot vairāk tomātu.

–  Smarža ir apetīti rosinoša, – Klāvs teica, ienākdams namiņā.

–  Drīz būs gatavs. Lai sautējums kādas piecas minūtes pastāv siltumā.

–  Es tikmēr ieskriešu noskaloties.

Gunta iedomājās par mazgāšanos aukstā dušā, un ķermenim uzmetās zosāda. Taču Klāvs viņu pārsteidza arvien mazāk. Viņa sāka pieņemt abu atšķirīgos dzīves uzskatus un centās netiesāt to, ko neizprot. Lai cik mazohistiska Guntai šķistu doma mocīt savu ķermeni aukstā ūdenī, tas nenozīmē, ka tas ir nepareizi. Viņa centās pieņemt citādākus pasaules uzskatus kā bija radusi un savā veidā jutās lepna, ka šodien ir nākusi pie šādas apjausmas.

Gunta ielēja sautējumu divās bļodās, sagatavoja katram pa avokado maizītēm un rūpīgi visu uzservēja uz galda. Pati apsēdās pie galda ar muguru pret vannas istabu, jo vēlējās izvairīties no lūkošanās uz nama tēva kailo augumu. Lai gan šodien bija spējusi nepamanīt viņa plikumus, kad vēroja viņu darbā, tomēr iekšēji baidījās, ka ierastais mulsums atgriezīsies.

Aiz muguras bija dzirdams kā atveras vannas istabas durvis un Klāvs tuvojās Guntai. Viņš nostājās pie galda un uz mirkli novērtēja Guntas sarūpēto mielastu. Viņa vīrietība bija sievietes acu augstumā, un viņa vēlējās rupji lamāties: cik ļoti viņam var būt vienalga! Taču viņa neteica neko, vien dziļi ieelpoja un aicināja Klāvu pievienoties vakariņām.

– Tev lieliski padodas gatavot ēst! – Klāvs slavēja.

– Paldies! Man patīk, ka ēst gatavošanā svarīga ir precizitāte. Ja ievēro visus norādījumus, tad ideāls rezultāts garantēts vienmēr.

– Nopietni? Man, savukārt, gatavojot ēst vienmēr ir paticis improvizēt. Es nespētu atkārtot nevienu ēdienu. Tieši šī vadīšanās pēc sajūtām ir manu ēst gatavošanas panākumu atslēga.

– Tu proti labi gatavot ēst?

– Man pašam garšo, bet šaubos, ka esmu dižens šefpavārs.

Viņi lēnām baudīja pusdienas un maz sarunājās. Vienīgie vārdi, kas izskanēja bija jautājumi un atbildes par sautējuma sastāvdaļām. Guntu apmierināja šāda notikumu gaita. Klāvs pirmais iztukšoja šķīvi un ērti atspiedās pret krēsla atzveltni. Arī Gunta pēc izsalkuma remdēšanas, sajuta vēlmi iekārtoties ērti krēslā un uz mirkli ļauties sarunai.

– Vai tu glezno tikai abstraktas lietas? – Gunta vaicāja.

– Pārsvarā jā!

– Vai mēdz kādreiz zīmēt arī portretus?

– Vai tu vēlies, lai uzzīmēju tavu portretu?

– Es tikai uzturu sarunu, – Gunta atbildēja un manāmi nokaunējās.

– Ja tu vēlies, lai tevi uzgleznoju, tad tā arī pajautā. – Klāvs piecēlās no galda un aizsoļoja līdz nelielai kumodei.

Gunta atvēra muti, lai iebilstu, jo Klāva uzpūtīgā pārliecība kaitināja. Taču tad viņa apdomājās.

– Es vēlos, lai tu uzglezno manu portretu! – Gunta lepni paziņoja, lai gan atzīt savas vēlmes bija grūtāk, kā viņa bija domājusi.

Klāvs izņēma no augšējās kumodes atvilktnes brūnu mapi, kurā bija baltas lapas un zīmuļi.

– Tavas vēlmes tiks izpildītas, – Klāvs teica un sāka gleznot zīmējumu, kas radīs sekas par kurām viņš neko nenojauta.

***

Turpinājums ir pieejams –>šeit!

Ja Jums patīk mans darbs, vēlieties, lai to turpinu, ir tādas iespējas un vēlme, tad variet atbalstīt manu darbu, kļūstot par manu Patronu!

To var izdarīt spiežot uz vārda Patreon un sekojot norādēm.

2 Comments Add yours

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s