“Ieva un Artūrs” 9.nodaļa

hand-1549399_640

“Ieva un Artūrs” 8.nodaļa pieejama —-> šeit!

***

Nokaunējusies, dusmīga un satraukta Ieva soļoja šurpu turpu pa lielveikala “Spice” pirmā stāva plašo gaiteni. Uz mirkli apstājusies pie apskatei izliktas fotogrāfijas, Ieva lūkojās tajā ar viltotu interesi, cenzdamās slēpt no apkārtējās pasaules savas emocijas. It kā ikdienas steigā aizņemtajiem svešiniekiem rūpētu naivas rudmates satraukums. Cilvēki kā ēnas slīdēja pa lielveikalu izmisīgi medījot niekus, kuros notriekt naudu, lai uz mirkli baudītu ilūziju par laimi.

–  Šis bija kaut kas jauns, – aiz muguras atskanēja zemā Matīsa balss. – Tev ir jāizstāsta, kas notika!

Ieva pagriezās pret draugu, pateicīga, ka vairs nav nepieciešams bezjēdzīgi blenzt attēlā ar stārķi pļavā.

–  Es izgludināju viņa kreklus, – viņa nopūstamās teica.

–  Tas ir kāds jauns teiciens, kā tagad apzīmē seksa rotaļas?

–  Nu nē, – Ieva iedunkāja draugu. – Es burtiski izgludināju viņa kreklus… pēc tam, kad biju ar viņu pārgulējusi.

Matīss skanīgi iesmējās.

–  Kāpēc tu tā darīji? – Viņš sirsnīgi smaidīja, – tam čalim tas ir kāds fetišs? Vai man to ir vērts pamēģināt?

–  Beidz mani ķircināt! – Ieva jau stiprāk pagrūda draugu. Viņas lūpas rotāja smaids. Drauga muļķīgie joki lika uz savu dēku paskatīties no jautra rakursa. – Mums bija vienas nakts sakars. Nākamajā rītā viņš aizsteidzās uz darbu, savukārt es, bez pamatota iemesla, izdomāju, ka tagad esam pāris. Palikdama viņa dzīvoklī viena, nolēmu sakārtot viņa skapi – izmazgāju drēbes, sagludināju saburzītos apģērbus, pagatavoju ēst, un tikai tad man lēnām pieleca, ka tas bija vienas nakts sakars.

Matīss atkal iesmējās un apsēdās uz sola:

–  Ak, Sīkā, tas ir tik tipiski tev! Kur tev vispār rodas šādas idejas? Nu ne jau par attiecībām, bet par vīrieša skapja kārtošanu? Tu esi kā tāda seksīga Mērija Popinsa.

–  Tu pat nezini, kas tā Popinsa ir! – Ieva aizstāvējās, – taču tev taisnība. Es esmu naiva muļķe. Tāpēc arī tik traģiski reaģēju tur augšā. Bļin… ja tu zinātu, kā es biju sadomājusies, ka esam iemīlējušies. Tik stulbi!

–  Tāda tu vienkārši esi. Tas nav ne stulbi, ne gudri. Man tas šķiet pat mīļi, – puisis centās mierināt draudzeni, vienlaikus aicinot apsēsties uz sola. – Es gribētu redzēt tā čaļa seju, kad viņš atgriezās mājās. Viņš vismaz bija pieklājīgs un atsūtīja tev pateicības ziņu?

–  Nu nē! Droši vien viņš pārbijās, ka esmu traka vajātāja. Kopš tās nakts neesmu saņēmusi no viņa nevienu ziņu. Es nesaprotu, kāpēc es tik ļoti kļūdos? – Ieva piecēlās kājās un pagriezās pret draugu. – Vai man ir jāsāk drātēties kā tādai šujmašīnai, lai iemācītos izprast vīriešu jūtas?

–  Oho…tu pat esi sākusi runāt neķītrības! – Matīss iesaucās, plaši ieplezdams acis un ar ķermeņa valodu norādot, ka ir pārsteigts par draudzenes ideju. – Ja tu šo ieceri nolem attīstīt, tad treniņus vari sākt ar mani!

–  Ko? – Ieva sastinga pārsteigumā. – Ko tu tikko teici?

–  Neesi tik pārsteigta! Esmu vīrietis, bet tu – skaista sieviete.

–  Tu man esi kā brālis! – viņa iesaucās. – What a Fuck!

–  Sīkā, izbeidz! Es tikai cenšos tev celt pašvērtējumu. Tu esi mana labākā draudzene, vienmēr tāda būsi, un es apzinos, ka seksuālas attiecības starp mums sabeigtu draudzību. – Matīss mierīgi paskaidroja, – stāvēdama kājās tu izskaties nedaudz ķerta, lūdzu apsēdies.

Ieva paklausīja un apsēdās.

–  Atbrīvojies un iemācies runāt brīvi par seksu un attiecībām. Atklātība tikai kliedēs šādus muļķīgus pārpratumus. Teorētiski es tevi iekāroju, – viņš teica, – praktiski, – es nevēlos ar tevi seksu. Iespējams, seksa laikā es atcerētos, kā tu pagalmā spēlējies ar savām kakām vai tamlīdzīgas muļķības.

–  Es nekad neesmu spēlējusies ar savām kakām!

–  Kā tad! – Matīss iesmējās.

–  Tu esi citādāks, – Ieva klusi paziņoja. – Pēdējo reizi, kad tevi satiku, tu biji … nu tu biji tikpat naivs kā es.

–  Piekrītu! Rumānija man bija kārtīga skola ne tikai mācībās. Tur man pirmo reizi dzīvē tika salauzta sirds, nu pareizāk, bija kaut kas līdzīgs tavam sakara – vienas nakts sakaru uztvēru par ko vairāk. Tikai atšķirībā no tevis, es nevis slēpos no pretējā dzimuma, bet dziļi un bieži to iepazinu. Izrādās tādam garam blondīnam, kā es,  Rumānijā ir neticama piekrišana.

–  Oho, tad mans mīļais Matīss tagad ir seksperts? – Ieva vaicāja, priecādamās, ka drauga atklātība viņu nomierinājusi.

Draugi no jauna iegrima sarunās. Šoreiz tēmas bija personiskākas un dziļākas. Ieva pastāstīja par savām sajūtām un bažām, ka nekad neizpratīs vīriešus. Matīss, cik spēdams, centās meiteni mierināt un dalīties ar padomiem no vīriešu pasaules. Vairākkārt viņi dūšīgi smējās viens par otra seksa misēkļiem. Iegrimt sīkās niansēs, abiem šķita pārāk personiski, tomēr kārtīgi izsmieties par savām neveiklajām situācijām mīlas frontē bija veldzējoši.

Matīss sekoja Ievai uz viņas dzīvokli, kur vēl stundām ilgi abi draugi baudīja viens otra mierinošo sabiedrību. Sirsnīgā izrunāšanās un dūšīgā izsmiešanās kā ar burvju mājienu noņēma no Ievas pleciem visu smagumu, ko ar savām domām bija tur uzkrāvusi. Mokošais kauns tika aizskalots ar daudzajām smieklu šaltīm. Matīsa vaļsirdīgie stāsti no viņa emociju krātuvītes pārliecināja Ievu, ka dzimumam nav nozīmes, neizpratne un muļķīgas ilūzijas valda abās frontēs. Līdz ar miera atgūšanu, mīlestība, kuru Ieva bija iztēlojusies jūtam pret Artūru, vairs nešķita īsta. Viņa apzinājās, ka bija iemīlējusies izdomātā tēlā. Īsto Artūru viņa nemaz nepazina. Vienkārši nebija iespējams kādu iepazīt tik īsā laikā.

Kad Matīss aizgāja gulēt uz Ievas dzīvokļa biedrenes istabu, sieviete iegrima pārdomās par savu draugu: kāpēc starp viņiem nekad nav bijušas romantiskas attiecības? Matīss bija izskatīgs vīrietis. Katrā ziņā strauji par tādu kļuva. Vēl nesen viņa vaigus sedza šķidri bārdas rugāji, uz sejas bija pinnes un garais augums bija kalsns. Tagad, pēc atgriešanās no Rumānijas, zem krekla bija jaušami stingri krūšu muskuļi, arī rokas bija kļuvušas lielākas. Viņa sejas apmatojums bija kļuvis biezs un pupiņas izzudušas. Matīss bija kļuvis neticami vīrišķīgs. Uz mirkli Ieva iztēlojās noskūpstām savu draugu, taču šī atmiņa nebija patīkama. Par spīti drauga pievilcībai, Ieva vienkārši nespēja iztēloties sevi drauga gultā. Romantiskajā gultnē ievirzītajās domās iezagās Artūra bālā seja, un caur sievietes ķermeni izskrēja sajūtu vētra: iekāre, simpātijas, dusmas un kauns. Sajūtas, kuras šķita aizgājušas no viņas, uz mirkli atgriezās. Par laimi, mirklis bija īss. Ieva ieslēdza fona mūziku, kas allaž palīdzēja viņai iemigt un laidās miegā. Nezinot, kādus pārsteigumus sagādās jauna diena.

No rīta rudmate steidzās uz blakus istabu, lai pirms Anetes ierašanās pamodinātu Matīsu. Starp dzīvokļa biedrenēm valdīja tāda kā vārdos neizteikta vienošanās – ciemiņi, bez atļaujas prasīšanas, drīkst pārnakšņot kaimiņienes istabā, ja tā ir brīva, bet nākamajā rītā istaba jāatstāj tāda, lai nebūtu ne miņas no viešu klātbūtnes. Tieši spindzele Anete bija tā, kas šo paražu iesāka. Agrāk Ieva bieži mēdza ciemoties pie Babuļas un, kad atbrauca mājā, ievēroja dažas nianses, kas liecināja, ka viņas istabā kāds ir gulējis. Viņa pārskaitās, ka viņas personīgajā telpā kāds ir viesojies, taču nespēja uzsākt skarbo sarunu ar dzīvokļa biedrenēm. Neviena no viņām neizrādīja, ka būtu bijušas Ievas istabā. Laiks gāja un Anete bieži un skaļi klāstīja savu viedokli par cilvēku pārmērīgo pieķeršanos personīgajām mantām. Viņa bravūrīgi bārstīja gudrības par to, ka nepieķeroties lietām un telpām, varot iegūt dzīves vieglumu. Ieva sāka nojaust, ka tieši Anete ir tā, kura ļauj saviem viesiem izmantot viņas istabu. Taču padomājot, kas tad tāds ir noticis, Ieva secināja, ka patiesi – tā bija tikai viņas istaba, tikai viņas mantas. Ja kāds tajās izgulējās, lai tā arī būtu. Viņa tik sāka praktizēt gultas veļas nomaiņu pēc prombūtnes.

Pie Ievas reti viesojās ciemiņi. Šajā retajā reizē, kad beidzot pie viņas bija draugs, paveicās, ka Anete bija paziņojusi, ka mājās nebūšot. Pirms došanās laukā, vieglprātīgā kaimiņiene bija ķircinoši paziņojusi: “šonakt mani mājās negaidiet”, un koķeti pasmaidījusi, liekot kaimiņienēm saprast, ka viņai ieplānota vētraina nakts. Tālab Ieva varēja pagarināt lielisko tikšanos ar Matīsu, kas pēc apkaunojošās šķiršanās no Artūra, viņai bija tik vitāli nepieciešama. Tomēr nerakstītā vienošanās paredzēja, ka ir jāsakārto Anetes istaba pirms viņas ierašanās, tāpēc Ieva steidzās turp, lai izmestu Matīsu no ērtās kaimiņienes gultas.

Ieva nebija gaidījusi, ka atradīs istabu tukšu. Matīsa istabā nebija. Gulta bija nevīžīgi atstāta. Ieva žiperīgi ietraucās istabā, lai saklātu savandīto segu, tad devās uz virtuvi. Ieejot virtuvē, viņa dzirdēja, ka dušā tek ūdens.  Meitenes prāts nomierinājās. Viņa sagatavoja divas krūzītes kafijai, uzlika vārīties ūdeni, un apzieda maizītes ar bazilika pesto. Dušā ūdens beidza tecēt, un pēc mirkļa atvērās vannas istabas durvis.

– Cik gardi smaržo! Vai kafija ir domāta man? – Kailo ķermeni aptinusi ar dvieli, Ievai blakus stāvēja Anete un kāroja pēc kafijas.

Ieva pārsteigumā nezināja, ko atbildēt: “kur pie joda ir Matīss?” Viņa prātoja.

– Jā, tā domāta tev, – Ieva meloja. “Vai Anete būtu pieķērusi Matīsu savā gultā?” “Nē, tas nebija iespējams. Anete muti aiz zobiem neturētu”.

Ieva paķēra šķīvi ar visām maizītēm un aizgāja uz savu istabu. Viņa atdeva Anetei kafiju, bet negribēja dalīties arī ar brokastīm. Vai pēdējā laikā visi vīrieši bez vēsts pazūd no manas dzīves? Ieskatījusies savā viedtālrunī, Ieva atrada ziņu:

Man bija jāsteidzas. Negribēju tevi modināt. Paldies par jautro vakaru! Uz tikšanos, Sīkā 😉

Ieva juta milzu atvieglojumu, izlasījusi drauga īsziņu. Viss bija noritējis gludi. Anete nebija pieķērusi Matīsu savā istabā, un Matīss nebija pazudis bez vēsts.

Tomēr Ievai nemanīts garām bija paslīdējis kaimiņienes draiskais, nodevīgais smaids un neierasti pacilātais garastāvoklis.

Turpinājums sekos 26.04.2019.

Advertisements

One Comment Add yours

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s