“Ieva un Artūrs” 10.nodaļa

hand-1549399_640

“Ieva un Artūrs” 9.nodaļa pieejama —> šeit!

***

– Čau, čau! – Priecīga par iespēju uz mirkli atrauties no monotonā darba, Ieva sveicināja zvanītāju, – vai kaut ko aizmirsi pie manis?

– Nu… – drauga vīrišķīgi zemā balss vilka mazo vārdiņu, – es vēlējos noskaidrot, kā tu šodien jūties?

– Nopietni? – Ieva pārsteigta jautāja. – Tas īsti neizklausās pēc tevis. Vai kaut kas ir noticis?

– Nē, ne gluži, – Matīss minstinājās. – Labi, vienkārši pajautāšu: vai Anete no rīta teica kaut ko par mani?

– Anete? Kāpēc? – Ieva nesaprata. Tad lēnām atausa atmiņā kaimiņienes draiskais smaids un mundrais noskaņojums.

– Tu pārgulēji ar Aneti? Kā? Pa kuru laiku?

– Tavā žargonā runājot – es izgludināju viņas kreklus! – Matīss centās jokot, bet Ieva nesmējās. – Nu es pats arī esmu diez gan pārsteigts. Taču tavai draudzenei…

– Kaimiņienei, – Ieva izlaboja. Anete viņai nekad nav dziļi simpatizējusi.

– Labi, tavai kaimiņienei, nu … viņai nav diez ko dziļi morāles principi. Vai arī es esmu neticami neatvairāms, – Matīss turpināja jokot, naivi cerot, ka draudzene apstiprinās pēdējo. – Lai vai kā, viņa naktī pārradās mājā, atrada mani savā gultā, mirkli bija pārsteigta, tad dusmīga, bet tad mēs sākām runāties…īsu mirkli, un pārējo tu vari izdomāt pati.

– Bļin, Matīss! – Ieva dusmīgi noteica. – Es tevi tiešām nepazīstu.

– Ko? – Viņš aizstāvējās. – Es neizdarīju neko sliktu.

– Sasodīts, es saklāju pēc jums gultu! – Ieva paziņoja.

Matīss sāka smieties. Ieva centās turēties, bet vairs nespēja un pievienojās drauga sirsnīgajiem smiekliem.

– Kāpēc tu to darīji?

– Es domāju, ka tu esi nevīžīgi to atstājis un nevēlējos, lai Anete pieķer, ka esmu tevi izmitinājusi viņas istabā.

– Sīkā, tu esi amizanta!

– Kāpēc tu man vispār tagad zvani? – Ieva mainīja tēmu, – vai tad tu tagad neesi Donžuans, kurš aizmirst sievieti mirklī, kad uzvelk bikses?

– Diemžēl, joprojām esmu puika parastais, kurš baidās Anetei zvanīt pirmais.

– Sorry, bet es nemācēšu tev neko pastāstīt. Anete no rīta smaidīja, bija jautrā noskaņojumā, taču tas tikpat labi varēja būt tāpēc, ka viņu uzjautrināja mana neziņa.

Matīss klusēja telefonā.

– Tu gribi teikt, ka Anete tev ir iepatikusies?

– Viņa katrā ziņā ir palikusi manā prātā.

– Bet viņa ir nekaunīga špidrilka! – Ieva izteica vārdus un uzreiz sajutās slikti par aprunāšanu. – Nu viņai ir arī labas īpašības, taču es viņu nenovēlētu savam draugam.

– Šķiet, ka man nebūs lemts iepazīt šo mazo špidrilku pamatīgāk, – viņš drūmi noteica.

– Ja vēlies manu padomu, tad tas būs šāds: nezvani viņai, Anete ir neatkarīga meitene, viņai patīk cīnīties par to, ko vēlas.

– Paldies! – Matīsa balsī nebija dzirdams prieks. – Sorry, ka iztraucēju. Sazvanāmies citreiz, man tagad jāaizbrauc līdz vecākiem.

– Pasveicini viņus no manis.

– Noteikti!

Pēc sarunas ar draugu, Ieva brīdi nespēja atsākt strādāt. Par spīti drauga bagātīgajai seksuālajai pieredzei pēdējā gada laikā, šodien viņa sarunājās ar tik pazīstamo lauku puisi. Ieva nenovēlēja Matīsam ieķerties tāpat kā viņa bija ieķērusies Artūrā, tomēr viņu priecēja kopības sajūta šajā īsajā sarunā. Viņa atpazina savas ilgas drauga balsī. Pirmo reizi, kopš kaislīgās nakts, Ieva spēja ar prieku atminēties notikumus turpmākajās dienās. Viņai sāpēja atraidījums un kauns, bet šīs ilgas pēc zvana, šīs mīlestības pildītās sajūtas tomēr bija skaistas. Pie velna dusmas, pie velna pazemojuma sajūtu. Labāk ir būt naivai un mīlēt ar sirdi, nekā nodzīvot mūžu nepazīstot šīs sajūtas. Galu galā neviens viņu nav pazemojis, aizskāris vai apkaunojis, tikai viņa pati. Viņai bija viss spēks un vara izvēlēties no kādas perspektīvas lūkoties uz notikumiem. Kāda gan nozīme, ka viņa mīlēja bez pretmīlas. Viņa nebija zaudētāja, patiesībā viņa bija uzvarētāja.

Jaunā atziņa deva Ievai pacilājumu un spēku ar baudu atdoties darbam, kā to allaž bija darījusi. Ieva juta, ka ir atgriezusies. Pēc darba viņa piekrita aiziet iekost ar kolēģiem, ar iepriekšēju sparu iesaistījās sarunās un sirsnīgi smējās.

Šodien bija diena, kad Ievas vadītā jogas nodarbība centrā bija pēdējā. Šajās dienās viņa bija atbildīga par centriņa iztīrīšanu un aizslēgšanu. Citiem tas nepatiktu, taču šī diena bija mīļākā visā nedēļā. Vairums cilvēku patīk piektdienas, bet ne to pašu iemeslu dēļ.

Kad jogas nodarbība bija novadīta un pēdējais klients atstājis telpas, Ieva jestri aizsteidzās pie mūzikas iekārtas, pievienoja tai savu telefonu un ieslēdza Spotify aplikāciju. Iespējams, viņa zaudētu kādu klientu, ja tas ieraudzītu par ko piektdienās pārvēršas mierpilnā jogas pasniedzēja. Reizēm, Ieva ieslēdza roka klasiku un līdz spēku izsīkumam ālējās pa tukšo zāli, kā vecs, piedzēries rokeris bārā. Citreiz viņa pieskandināja telpas ar Kubas ritmiskajām skaņām un iztēlojās sevi kā kustīgu čikitu, kura veikli kustina gurnus un eleganti spārda kājas, veidojot neticami skaistu deju. Vairumā gadījumu, viņas kustības izskatījās neveiklas, tomēr Ieva baudīja sajūtas, ko viņai sniedza mūzika un kustība. Reizēm viņa baudīja popmūziku un iztēlojās, kā viņa spridzina vecrīgas klubos. Šie piektdienas vakari, kuri bija pildīti ar skaļu mūziku un pilnīgu brīvību ļauties trakulībām, bija Ievas personīgais dzīves našķis. Iepriekšējā piektdienā viņai izpalika šī iztrakošanās Babuļas bēru dēļ, tāpēc šodien viņa vēlējās dancošanai atdoties īpaši kaislīgi.

Viņa zināja ar ko sāks šodien. Šī dziesma, šī grupa, viņai bija līdzās visu nedēļu, kad domās jaucās Artūra nopietnās, dziļās acis, viņa hipnotizējošā personība un maigās lūpas. Ieva pagrieza mūzikas centru īpaši skaļi, piespieda “play” un ļāva telpā ieplūst Massive Attack Teardrops fascinējošajām mūzikas skaņām. Kā elektriski sirdspuksti sāka skanēt dziesmas pirmās taktis, caurstrāvojot Ievas ķermeni. Šodien viņa iejutīsies laikmetīgās dejas virtuozā un ļausies mūzikai vadīt ķermeni. Meitene aizvēra acis un lēnām atbrīvoja ķermenī katru locekli, katru šūnu, kas tagad piederēja brīnišķajai mūzikai. Piecas ekstāzes, harmonijas un laimes pildītas minūtes. Ieva piederēja šai dziesmai, viņa laideni kustējās mūzikas ritmā, vija rokas tieši tik viegli un laideni, cik mūzikā savstarpēji vijās notis. Dziesmas beigās Ieva nostājās stabili uz kājām, lēnām atvēra acis un no pārsteiguma gandrīz saļima.

Sienas spoguļa atspulgā bija redzama izbrīnīta, nosarkusi sieviete un vīrietis, kurš visu nedēļu atrada veidu, kā iezagties Ievas prātā. Ķermenis sastinga. No jauna telpā ieskanējās mūzika, atskanot jaunai Massive Attack dziesmai. Telpu pildīja nepārbļaujama skaņa. Artūrs cītīgi lūkojās Ievā, kura nespēja pagriezties, lai pārliecinātos vai spogulis nemelo. Visbeidzot Artūrs piegāja pie mūzikas iekārtas un pagrieza mūziku klusāk.

– To bija brīnišķīgi vērot, – Artūrs paziņoja.

– Ko tu šeit dari? – Ieva pagriezās pret savu neseno sapņu princi.

– Es vēlējos tevi satikt!

– Tu varēji vienkārši piezvanīt! – Ievas balsī bija jaušams aizkaitinājums, kuru mulsuma dēļ nebija iespējams noslēpt.

– Piedod, ka tevi atstāju vienu, – Artūrs pazemīgi teica. – Tas bija pilnīgi stulbi, bērnišķīgi un nepiedodami.

– Tev nav par ko atvainoties, – Ieva patiesi tā domāja, tomēr balsī nespēja noslāpēt dusmu smaciņu. – Patiešām, – viņa piebilda maigākā intonācijā un izmocīja smaidu.

– Muļķības! Mēs abi zinām, ka tā rīkojas tikai nīkuļi un tizleņi, bet es nevēlos, ka tu tā par mani domā.

– Es vienkārši pārpratu notiekošo, taču tā nav tava vaina. Es neko nenožēloju. Ja nāci lūgt man piedošanu, tad velti, tik tiešām, starp mums viss ir kārtībā. – Ieva joprojām stāvēja atstatus no Artūra.

Vīrieša seja bija ierasti nogurusi, taču viņš šķita pievilcīgāks kā vēl nekad agrāk. Bija muļķīgi cerēt, ka viņa spēs viņu tik viegli aizmirst. Atsākt sekmīgu dzīvi bija viegli, bet kontrolēt savas jūtas Artūru satiekot, tā bija neiespējamā misija. Tomēr, lai kādi būtu vīrieša nolūki, šurp nākot, Ieva vairs nevēlējās iesaistīties attiecībā, kurās ir vienīgā, kas uz spēles liek savu sirdi. Viņa nav un nekad nebūs draiskule, kura spēj norobežot seksu no jūtām. Par spīti alkām pieskarties Artūram, vēlmei sajust viņa skūpstu un glāstus, Ieva vairs negribēja būt mazā muļķīte.

Artūrs stāvēja atspiedies pret durvju aili un izskatījās meklējam vārdus. – Piedod, ka es visu sačakarēju. Manai rīcībai nav attaisnojuma. Diemžēl manas rīcības attaisnojums ir tik apkaunojošs, ka es labāk to paturētu pie sevis. – Viņš ievilka dziļi elpu, izlaida caur matiem roku un vaicāja: – Vai es varu lūgt vēl vienu iespēju?

– Iespēju? – Ieva pārsteigta jautāja. – Iespēju kam?

– Atsākt starp mums jebko, kas bija sācies – draudzību, attiecības, vienkārši sarunu. Es tiešām nezinu.

– Man šķiet, ka mēs vienkārši esam pārāk atšķirīgi. Diez vai mums izdosies izveidot draudzību.

– Piekrītu, – viņš nolaida skatienu uz grīdu. – Vai drīkstu tevi pavadīt līdz mājai?

– Emm…– Ieva nebija paspējusi izbaudīt savu piektdienas našķi, taču bija pārliecināta, ka pat paliekot šeit, vairs nespēs atdoties nodarbei ar ierasto prieku.

– Lūdzu, uzdāvini man vienu pastaigu.

– Labi, – Ieva piekāpās. – Es tūliņ pārģērbšos, bet man vēl ir jāiztīra telpas.

Ievai nācās sākt kustēties. Lai pārģērbtos bija jāpaiet garām Artūram, taču tas šķita gaužām sarežģīti. Viņa ievilka dziļi elpu, izelpoja un sāka lēni kustēties.

Tuvojoties vīrietim, Ievas sirds sitās straujāk. Vīrieša acis intensīvi lūkojās satrauktajā meitenē. Artūrs pagriezās ar muguru pret durvju aili, dodot Ievai iespēju izspraukties cauri šaurajai ejai. Ieva dusmojās uz šo sasodīto mūlāpu, kurš veselu nedēļu lika viņai mocīties kaunā un pazemojumā par savām jūtām, bet tagad stāvēja viņas ceļā kā tāds sasodīts princis vienradža mugurā. Viņai bija jābeidz skatīties tumšajās vīrieša acīs, tās bija pārāk valdzinošas. Viņa nolaida skatienu un centās mierīgi paiet Artūram garām, taču juta, ka vīrieša roka satver viņas plaukstu. Jebkāda vēlme pretoties izzuda, palika tikai vēlme just vīrieša rokas pieskārienu mūžīgi. Viņa apstājās un ļāvās. Nespēdama saprast kā tas ir noticis, viņa jau lidoja no laimes, kādu sniedza Artūra ilgpilnais skūpsts.

Turpinājums sekos 03.05.2019.

Advertisements

One Comment Add yours

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s