“Ieva un Artūrs” 17.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 16.nodaļa pieejama —> šeit! *** Babuļa reiz mācīja: “Nekad nepreci vīrieti, ja neesi viņu redzējusi pilnu kā mārku. Dzērumā tu varēsi saskatīt šī cilvēka sliktāko versiju un izlemt, vai spēsi ar to sadzīvot.” Ievai patika šī mācība, gluži kā viss pārējais, ko mīļā ome teica. Taču šodien, grimstot pārdomās, Ieva vēlējās pajautāt…

Mana pirmā baskājainā vasara

Pašas pirmās baskājainās vasaras man aizritēja bērnībā. Uzaugot mazpilsētā, džagāt apkārt bez apaviem bija ierasta lieta. Taču pieaugot, šis paradums mazinājās, līdz izzuda vispār. Pēdējos padsmit gadus basas pēdas noāvu vien retu reizi: atpūšoties jūrmalā, ciemojoties pie kāda laukos vai reizēm parkā. Manas pēdas pilnībā piederēja apaviem. Daudziem, daudziem apaviem (agrāk biju ar tiem apsēsta).Šovasar,…

“Ieva un Artūrs” 16.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 15.nodaļa pieejama —> šeit! -Kāpēc man ir sajūta, ka drīzumā vairs nebūs tik vienkārši dzirdēt no tevis garus stāstus? – Ieva vaicāja, kamēr noparkoja automašīnu blakus melnam, apaļam un bezgaumīgam džipam. Artūrs pasmaidīja un izkāpa laukā no automašīnas. Pāri mazā spēkrata jumtam, viņš atbildēja: – Tāpēc, ka man drīz beigsies atvaļinājums. –…

Vai var sāpēt vairāk?

– Tev šis ir jāuzraksta! – man teica draudzene pēc tam, kad viņai izstāstīju savu stāstu. – Es uzrakstīšu, kad būs laiks, – es atbildēju. Beidzot šis laiks ir pienācis. Šis ir intīms un dziļi personisks stāsts. Šis ir stāsts no manas dzīves. Kāds, iespējams, pat pārmestu man, ka pārāk vaļsirdīgi dalos ar tik personīgiem…

Dzīvei nav jābūt grūtai

Grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vai ne? Tā mums ir mācīts visu mūžu. Galu galā, ja viss nāktos viegli, tad izpaliktu gardais gandarījums pēc smagi paveikta darba. Turklāt izrāpošana cauri smagiem dzīves posmiem veido mūs spēcīgākus. Kā saka – tā rūdās tērauds! Tomēr kā tas nākas, ka kāds spēj saņemties un iziet cauri grūtībām kā…

Bērna loģika

Kad man bija kādi…hmm, teiksim astoņi gadi (precīzu vecumu neatceros), es sačakarēju dzīvoklim koridoru. Apzināti. Redziet, mani vecāki jau mēnešiem ilgi runāja, ka koridorā ir jāuztaisa remonts. Viņi regulāri prātuļoja: ko un kā vajadzētu darīt, kā līmēt tapetes, kādu grīdu veidot. Tādam sīkajam kā es, šīs sarunas šķita velkamies mūžīgi. Viņi tik runāja un runāja,…

Kā rodas piens?

Šoreiz sākšu eseju ar ātru atbildi uz virsraksta jautājumu. Piens ikvienam zīdītājam rodas tikai pēc tam, kad tas ir apaugļojies un viņam piedzimst bērniņš. Šis piens dabā ir paredzēts, lai nodrošinātu  jauno atvasi ar viņam nepieciešamo uzturu. Govis un Kazas ir tādi paši zīdītāji kā cilvēks, žurkas, kaķi, suņi un citi. Arī šiem dzīvniekiem piens…

Iet pret straumi

Paceliet roku, ja jums reizēm ir sajūta, ka ejiet pret straumi! Manā iztēlē šobrīd augšā uzšaujas roku jūra. Kāds, iespējams, pacēla roku, jo nodomāja, ka vaicāju par to sajūtu, kad šķiet, ka viss ir grūti – nauda nepelnās, bērni neklausa, darbā nevedās. Šoreiz ne par to, bet gan sajūtu, kad jūties viens un nesaprasts. Kad…

“Ieva un Artūrs” 15.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 14.nodaļa pieejama —> šeit! *** Artūra un saltās kundzes uzvedībā nekas neliecināja par viņu radniecību: abi radinieki lietišķi sasveicinājās, pārmija pāris vārdus par ceremoniju un viss.  Pat mātes un dēla izskats bija diametrāli pretējs. Cik tumši mati bija dēlam, tik mātei tie bija gaiši. Gan deguns, gan mute, gan sejas kauli bija…

“Ieva un Artūrs” 14.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 13.nodaļa ir pieejama —> šeit! *** Šīs bija trešās kāzas, kurās Ieva piedalījās. Viņa bija pārsteigta, cik šis svarīgais mirklis katram pārim bijis atšķirīgs. Tāda bija šī laikmeta burvība – ikviens drīkstēja atšķirties, bet tikai retais riskēja būt citādāks. Pirmo reizi uz kāzām Ieva tika ielūgta kā Sergeja pavadone. Bijušā puiša māsas…

“Ieva un Artūrs” 13.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 12.nodaļa pieejama —> šeit! Tā-rā-rarā, tā-rā-rarā – atskan pazīstamais Mendelsona kāzu maršs, un pārsteidzoši ātri Ievas acīs iezogas mitrums. Saviļņota viņa palūkojas uz mīļoto vīrieti, kurš tērpies neierasti elegantā, līdz perfekcijai gludā uzvalkā un baltā kreklā. Vien ogļu melnās matu cirtas draiski viļņojas pār pieri un pieprasa uzmanību. Ar ātru rokas kustību…

“Ieva un Artūrs” 12.nodaļa

11.nodaļu lasiet —> šeit! *** Krietnu laika sprīdi plašajā istabā rīta saule bija aiztriekusi tumsu. Pilsēta bija modusies un pieskandināja gaisu ar dūmakainu rūkoņu. Tomēr mazās metropoles dārdošais troksnis nespēja sagandēt Ievas silto dzīves melodiju, kura no drūma minora bija sākusi skanēt saulainā mažorā. Miegu izslāpušās acis bija smagas un vēlējās turpinās vērot draiskos sapņus,…

“Ieva un Artūrs” 11.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 10.nodaļa ir pieejama —> šeit! *** Ārsta brīvā roka ieslīdēja sievietes biezajās matu cirtās, tās viegli sagrābjot cilvēku dzīvības glābjošajās plaukstās. Ievas lūpas atsaucīgi atdevās negaidītajam vīrieša skūpstam. Saņemdams atļauju turpināt, Artūrs atlaida meitenes plaukstu un roku apvija ap viņas vidukli. Apjukušās sievietes ķermeni caurstrāvoja siltas trīsas. Tās iekvēlināja Ievu tik spēcīgi,…

“Ieva un Artūrs” 10.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 9.nodaļa pieejama —> šeit! *** – Čau, čau! – Priecīga par iespēju uz mirkli atrauties no monotonā darba, Ieva sveicināja zvanītāju, – vai kaut ko aizmirsi pie manis? – Nu… – drauga vīrišķīgi zemā balss vilka mazo vārdiņu, – es vēlējos noskaidrot, kā tu šodien jūties? – Nopietni? – Ieva pārsteigta jautāja….

“Ieva un Artūrs” 9.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 8.nodaļa pieejama —-> šeit! *** Nokaunējusies, dusmīga un satraukta Ieva soļoja šurpu turpu pa lielveikala “Spice” pirmā stāva plašo gaiteni. Uz mirkli apstājusies pie apskatei izliktas fotogrāfijas, Ieva lūkojās tajā ar viltotu interesi, cenzdamās slēpt no apkārtējās pasaules savas emocijas. It kā ikdienas steigā aizņemtajiem svešiniekiem rūpētu naivas rudmates satraukums. Cilvēki kā…

“Ieva un Artūrs” 8.nodaļa

“Artūrs un Ieva” 7.nodaļa pieejama —> šeit! *** Ieva pamodās laimīga. Vai atrast savu dvēseles radinieku varētu būt tik vienkārši? Nodeldētie vārdi “dvēseles radinieks” precīzi raksturoja Ievas un Artūra pēkšņo un neticamo saikni. Ieva jutās mīlestības piepildīta. Arī iepriekš viņa bija ļāvusies jūtām, bija domājusi, ka ir iemīlējusies. Naivums bija spilgta Ievas rakstura īpašība. Tomēr…

“Ieva un Artūrs” 7.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 6.nodaļa pieejama —> šeit! *** Sastapusi sen nesatikto Matīsu, Ieva staroja no laimes. Viņi lēnām mīņājās pa deju grīdu, lai gan fonā skanošās latviešu ziņģes sita jautru takti. Ievai un Matīsam deja nebija prātā, viņi vēlējās izplūst garās sarunās. Ieva apbēra Matīsu ar jautājumiem. Jaunais, staltais puisis nepaspēja atbildēt uz vienu jautājumu, kad…

“Klāvs un Gunta” 9.nodaļa

“Klāvs un Gunta”8.nodaļa pieejama —> šeit! Karstums, drebuļi, sāpes un izmisums bija Guntas uzticīgie pavadoņi visas nakts garumā. Vairakkārt viņa modās slāpju nomocīta. Citkārt šķita, ka salst. Viņa nespēja atšķirt vai siltais ķermenis viņai blakus bija iztēles auglis vai Klāvs. Tagad, saules gaismas pamodinātai, Guntai vairs nerūpēja smagā nakts, viņa bija priecīga jūtot, ka sliktākais…

Cik naudas ir manā maciņā?

Bērns savā naivumā ir dabiski viedāks par vairums pieaugušo. Bērnam eksistē tikai balts vai melns, viņš visu uztver tieši, un viņa viedokli neveido dzīves laikā nomaldījusies vērtību skala. Kad biju maza meitene, šķiet, septiņus gadus veca, man mamma iedeva 50 santīmus draudzenes dāvanas iegādei. To dienu spilgti atceros, jo piedzīvoju virkni nozīmīgu notikumu – draudzenes…

“Ieva un Artūrs” 6.nodaļa

“Artūrs un Ieva” 5.nodaļa pieejama —>šeit! *** – Brauksim ar manu vecāku automašīnu, labi? – vaicāja Ieva. – Tu vēlies, lai braucu tev līdzi? – Tu nevēlies braukt? – Neesmu pārliecināts, vai vēlos, bet es viennozīmīgi nevēlos vēl šķirties. – Tad tev nav citas izvēles. – Vai varam braukt ar taksi? Tavs tēvs mani nedaudz…

“Klāvs un Gunta” 8.nodaļa

“Klāvs un Gunta” 7.nodaļa pieejama —>šeit! *** Allaž ieturētajai un savaldīgajai Guntai gribējās dejot aiz prieka par neplānoto uzvaru pār iekāri. Viņa iegāja vannas istabā, lai paņemtu skriešanas ekipējumu, kad dzirdēja nodārdam ārdurvis. Gunta paķēra no vannas gaiši zilas krosenes, un, nesameklēdama zeķes un treniņtērpu, izgāja no vannas istabas, lai apmierinātu ziņkārību. Mājā bija ienācis…

“Ieva un Artūrs” 5.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 4.nodaļa pieejama —> šeit! *** – Lūdzu pārliecini mani, ka tu esi normāla, lai es beigtu uztraukties par savu lēmumu tikties ar tevi! – Artūrs teica un kopā ar Ievu virzījās uz priekšu, nezinādams kurp tiek vests. – Diez vai man tas izdosies, – Ieva atbildēja, – es nezinu kādi ir tavi…

Klāvs un Gunta 7.nodaļa

“Klāvs un Gunta” 6.nodaļa pieejama —>šeit! *** Klāvs sēdēja uz grīdas, muguru atspiedis pret sienu, un iegrimis Guntas portreta zīmēšanā. Gunta piecēlās no krēsla un aizgāja līdz istabai. – Vai man ir kaut kā jāiekārtojas tev redzamā vietā? – Viņa samulsusi jautāja, jo atmiņā uzplaiksnīja aina no filmas Titāniks. – Nē, droši vari darīt, ko…

“Ieva un Artūrs” 4.nodaļa

Artūrs un Ieva 3.nodaļa pieejama –> šeit. *** Ieva klusēja. Pirmajā mirklī viņa nezināja, ko teikt. Elpa kļuva straujāka, telefonu turošā roka kļuva ļengana. Ieva bija patīkami satraukta. Divas pēdējās dienas viņa pārāk bieži bija domājusi par Artūru. Savās pārdomās viņa allaž kavējās atmiņās par viņu kopā pavadīto laiku. Ieva prātā bija pārcilājusi gandrīz katru…

Stulbās rīsu paciņas!

Vai lasījāt par manu nepatiku pret tējas maisiņiem? Ja jā, tad ziniet, ka tie ir no plastmasas, nav dabai draudzīgi un izmaksā dārgi. Taču ir kaut tas, kas man nepatīk vēl vairāk – stulbās rīsu paciņas. Tiesa, bez rīsiem, šajās paciņas tiek fasēts viss, kas ienāk prātā – griķi, grūbas, prosa, bulgurs, kvinoja, u.c. Liela…

“Ieva un Artūrs” 3.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 2.nodaļa pieejama —-> šeit! *** Ievai nebija šaubu – Artūrs bija aizmidzis. Televizora radītie trokšņi vīrieti ieaijāja viņam tik nepieciešamajā miegā. Poza un vieta gulēšanai, nebija labākā iespējamā izvēle un to viņš nožēlos pēc pamošanās. Taču Ieva nevēlējās viņu modināt un lūgt iet gulēt uz istabu. Kaut kas šajā mirklī, vērojot Artūru…

“Klāvs un Gunta” 6.nodaļa

“Klāvs un Gunta” 5.nodaļa pieejama —> šeit. Gunta jau otro reizi iededzināja gāzes plīts degli, lai sildītu ūdeni kafijai. Trīs tasītes kafijas vēl pirms pusdienas laika viņa mēdza dzert vien intensīvos darba apstākļos, visbiežāk gatavojot uzņēmuma budžetu, turklāt tas vienmēr bija jāveic ziemas beigās, kad dabiskās rezerves jau izsmeltas. Taču tagad ir vasaras vidus, apkārt…

“Ieva un Artūrs” 2.nodaļa

“Artūrs un Ieva” 1.nodaļa pieejama –> šeit! *** – Vai sagaidīsi mani?  – Artūrs vaicāja, pārtraukdams ieilgušo un kaislīgo skūpstu. –Mana maiņa tūliņ beigsies! Krietnu brīdi abi svešinieki baudīja viens otra lūpu garšu. Viņiem uz brīdi bija apstājies laiks un zudis pamats zem kājām. Viņiem šķita, ka levitē pa gaisu no skūpsta radītajām sajūtām. Ievai eksistēja…

Manas draudzenes stāsts par šodien sastapto enģeli

Manai draudzenei šodien gadījās kāds notikums, kas izvazāja viņas dvēseli caur emociju karuseļiem. Taču šajā notikumā viņa sastapa šīs dienas enģeli, kuru citi sauktu par paštaisnu jefiņu, bet viņa saka šim cilvēkam – paldies! Mana draudzene vēlējās padalīties ar šo savu stāstu un es ar prieku ļauju viņai izmantot savu blogu. Lūk, viņas stāsts: “Man…

Stulbie tējas maisiņi

Uz rokas pirkstiem ir saskaitāmi latvieši, kuriem mājās nebūtu kārtīgi tējas krājumi. Mums nav tādu tējas dzeršanas tradīciju kā ķīniešiem vai britiem, taču latviešiem tēja ir mīļa. Pirms minimālisma posma manā dzīvē, man bija pamatīgs tējas plaukts. Es vēlējos spēt piedāvāt ciemiņiem super-duper plašu klāstu ar tējām. “Tēju dzersi?”…”ak kādu? Tu vaicā? Nu man ir…tāda,…

“Ieva un Artūrs” 1.nodaļa

Grāmatas “Maita kupidons” priekšvārds pieejams šeit –> “Maita Kupidons” Priekšvārds Šodien aprit nedēļa kopš Babuļa ir slimnīcā, un Ieva savu brīvo laiku pavada blakus mīļajai vecmāmiņai, vērojot viņu aizvadām pēdējos mirkļus šajā saulē. Babuļa ir Ievas mīļākais cilvēks uz zemes. Atšķirībā no pārējiem Ievas ģimenes locekļiem, vecmamma, kuru bērna gados viņa sāka dēvēt par Babuļu,…

“Klāvs un Gunta” 5.nodaļa

“Klāvs un Gunta” 4.nodaļa pieejama —>šeit! P.S. Deguna dobumu iekaisuma dēļ, jau nedēļu nespēju koncentrēties, tāpēc atvainojos jau iepriekš, ja šajā nodaļā būs vēl vairāk gramatikas kļūdu nekā parasti.  *** Gunta nobijās no skaļā blīkšķa, kad aiz muguras spēcīgi aizcirtās guļamistabas durvis. Viņa nespēja apvaldīt asaras un tās tecēja pār vaigiem un lūpām. Nolaizot lūpas,…

“Klāvs un Gunta” 4.nodaļa

3.nodaļa pieejama šeit: –> “Klāvs un Gunta” 3.nodaļa … Gunta stāvēja ārpus namiņa, un vējš veldzēja vairāk kā viņai sagaidīja, lūkojoties pa logu. Saule sildīja, bet vēsie vēja glāsti atgādināja, ka ir agrs rīts. – Labrīt, – uz mirkli atraudams uzmanību no gleznošanas, Klāvs uzrunāja Guntu. – Labrīt, – Gunta atņēma sveicienu un gatavojās iesākt…

Sasodīts, es tomēr novecoju

Vispār man nav bail novecot. Man ir bail no vecuma marazma, artrīta, protēzēm un tamlīdzīgām vecuma piedevām, taču būt vecam man šķiet pat burvīgi – tu vari uzvesties jocīgi un attaisnoties ar vecumu, lai kā tu dejotu, tas visus uzjautrinās, uz jaunākiem cilvēkiem var skatīties ar “ak jūs jaunie, naivie” skatienu un vispār ir kaudze…

“Klāvs un Gunta” 3.nodaļa

Priekšvārds pieejams šeit –> “Maita Kupidons” Priekšvārds 1.nodaļa pieejama šeit –> “Klāvs un Gunta” 1.nodaļa 2.nodaļa pieejama šeit –>“Klāvs un Gunta” 3.nodaļa … Gunta atvēra acis. Silti saules stari bija piepildījuši telpu. Galva sāpēja un viņa nespēja saprast, vai vispār bija iemigusi. Taču tā kā pēdējās atmiņas pirms acu aizvēršanas bija piķa melna tumsa, tad…

“Klāvs un Gunta” 2.nodaļa

Priekšvārds pieejams šeit –> “Maita Kupidons” Priekšvārds 1.nodaļa pieejama šeit –> “Klāvs un Gunta” 1.nodaļa ….. Klāva vārdi atbalsojās telpā. Bija jūtams kā tie sasniedz telpas sienu, atsitas un vēlreiz ieskanas Guntas ausīs. Vai šī diena varētu kļūt vēl satraucošāka? Dažās stundās Gunta ir izbaudījusi tādu emociju gammu, kādu nenojauta eksistējam. Viņa neatminējās, ka kādreiz būtu bijusi…

Kas ir Patreon un nafig tāds vajadzīgs?

Patreon ir interneta platforma, kurā fani var atbalstīt sava iecienītā mākslinieka (radītāja) darbu finansiāli. Vairāk par Patreon varat izlasīt un noskatīties video šeit. Papildus šai informācijai, pastāstīšu arī savu viedokli par šo platformu. Pirmo reizi, kad publicēju grāmatas “Aita” pirmo nodaļu, kāds sens draugs man atsūtīja ieteikumu – izveidot lapu Patreonā, lai cilvēki varētu manu darbu atbalstīt…

“Klāvs un Gunta” 1.nodaļa

Pēc tikšanās ar Ivo Gunta sāka ticēt, ka beidzot šis būs pagrieziena punkts viņas dzīvē – iespēja izrauties no juceklīgajām sajūtām un Alpu kalnu klusumā sakārtot domas. Ja tas tā patiesi bija, tad šis dzīves pagrieziens bija izvēlējies gaužām nepiemērotus laikapstākļus. Braukdama autobusā, Gunta vēroja kā otrpus logam pieņēmās spēkā lietavas un no domas vien…

“Maita Kupidons” Priekšvārds

Maita Kupidons ir vecs, izvirtis dievišķis, kurš sēž uz mākoņa maliņas un, sevi izklaidēdams, vēro cilvēku romantiskās attiecības. Viņa draugs – Maksimilians, kuram draiskulības nav tik mīļas, retu reizi pierunā Kupidonu kopīgi aplūkot arī kādu romantiskāku cilvēku attiecību norisi. Abi draugi tā sēž siltajā mākonī, vēro cilvēkus un spriedelē par mīlestību. Reizēm starp viņiem izceļas…

Labie darbi

Labdarību esot izgudrojuši ļauni cilvēki, lai viņi varētu izlikties par labiem ļaudīm. Tā esmu dzirdējusi cilvēkus runājam. Pat, ja labdarību izgudroja pats nelabais, kāda starpība – labdarība ir iespēja katram cilvēkam neatkarīgi no viņa motīviem palīdzēt. Slavenās Nobela prēmijas dibinātājs vispirms izgudroja dinamītu, sprāgstvielu, kura pasaulei radījusi postažu un tās dēļ ir miruši tūkstošiem cilvēku,…

Ideālas pasaules ideāla profesija

Ideālas pasaules ideāla profesija ir tāda, kuru cilvēks veic ar prieku. Kādam tas būtu pārdevējas amats, citam ārsta profesija, vēl kādam ugunsdzēsēja darbs. Diez vai cilvēki izvēlētos asenizatora profesiju, bet, kas to lai zina, iespējams, tieši šis ir kāda sapņu darbs. Ideālā pasaulē cilvēki spētu pilnvērtīgi funkcionēt un apmierināt savas vajadzības pat, ja nebūt nekāda…

Kā atrast pazudušo telefonu, jeb pasaule ir pilna labuļu

Bij tāds gadījums… Ar vēlmi iepirkt svaigus augļus, devos uz Super Netto iepirkties. Veikals feins, cenas zemas, tik pārdevējām tur netīk, ka es augļus lieku savos auduma maisiņos, drusku papukst, bet parasti liekas mierā. Iznākot no veikala es nozaudēju telefonu. Diemžēl esmu tāds muļķis, kurš visu savu iedzīvi tur pie telefona, tāpēc tā vāciņā man…

Grāmata, kas pārsteidza

Es nemēdzu lasīt pašpalīdzības grāmatas, izņemot, ja to ieteicis kāds uzticams cilvēks vai grāmata pie manis nonākusi interesantā veidā. Nezinu vai “paceļam uz tualeti” ir interesants veids, taču šī grāmata ienāca manā dzīvē un jauki, ka tā. Grāmatas nosaukums ir Anticancer. Pretvēža dzīvesveids (Deivids Servens-Šreibers, MD, PHD).  Parasti eju garām šāda nosaukuma grāmatām, kur jau…

Otrais ieskats manā grāmatā

Grāmata “Aitas” joprojām top un pat es pati nezinu kāds būs tās nobeigums. Kārļa stāsts var pārtapt garā vairāku grāmatu sērijā un tikpat labi tā var būt īsa novele. Es pati nezinu ne kā šī grāmata beigsies, ne to cik gara tā būs. Kad rakstu, tad es nedomāju par vēstījumu, es vienkārši bliežu ārā to…

Nozīmīgie svešinieki

Atceraties tos mirkļus filmās, kad svešinieks saka episkus vārdus, kas maina galvenā varoņa domas? Parasti fonā sāk skanēt mūzika un viņš attopas, ka patiesi un dziļi mīl savu labāko draudzeni, un kā ķerts skrien viņai pakaļ pa lidostu. Nekļūdīšos sakot, ka vairums skatītāju nodomā: “skaisti, bet dzīvē tā nenotiek!” Es vēlos jums pastāstīt, ka notiek…

Minimālistu auto

Lai gan raksta virsraksts aicina domāt, ka šis ieraksts būs par minimālistu šķirai piederīgo automašīnu markām, tas tā tomēr nebūs. Nolēmu padalīties ar savu stāstu par to, kā mana ģimene izvēlējās braukt ar gaužām mazu un vecu auto. Varbūt mūsu apsvērumi, kas nebūt nav jauni un oriģināli, kādam palīdzēs apdomāt savus auto izvēles paradumus un…

Filmas, kuras iesaku noskatīties

Kad pirmo reizi noskatījos filmu “Forests Gamps”, tad sapratu, ka kļūšu par kino narkomānu. Toreiz man bija septiņi vai astoņi gadi. Es tikko biju iepazinusi kabeļtelevīziju ar tās sniegtajiem pasaules brīnumiem PRO 7, RTL un VIVA. Šie ārzemju televīzijas kanāli ar košajām reklāmām, Holivudas kino filmām un manai ausij svešo vācu valodu šķita absolūts kosmoss…

Kailā patiesība

Esmu uzsākusi darbu pie jauna projekta, kas ir nolaupījis manu laiku, atņēmis enerģiju, iekrampējies manās smadzenēs un dažbrīd šķiet, ka aiznesīs prom arī veselo saprātu. Šis projekts ir veids, kā es centīšos pasauli (Latviju) padarīt labāku, taču, lai to paveiktu kvalitatīvi man ir jāiegulda neiedomājami daudz darba un es pastāvīgi baidos, ka padošos un atstāšu…

Minimālistu virtuve

Šajā mēnesī manā dzīvē notika vairāki “beidzot”. Beidzot atvērās IKEA (tehniski atvērās jau augusta beigās, bet es turp aizbraucu septembrī.) Beidzot mēs nopirkām ilgi gaidīto virtuves iekārtu un beidzot vīrs to salika. Kopš pārvākšanās uz Cēsīm (pagājuši jau pieci mēneši), mēs dzīvojām bez virtuves iekārtas. Studentam tas būtu nieks, taču ģimenei ar bērnu, kas visas…

Miera oāze

Ceturtdienas pēcpusdienā, pēc dēla pamošanās no diendusiņas, kopā ar vīru nolēmām doties izbraucienā ar riteneņiem pa pilsētu. Vīrs teicās, ka parādīšot man skaistu vietu, kuru agrāk nebija ievērojis, vien šogad, nākot kājām no slimnīcas, pamanījis cik skaists dabas nostūris ir Cēsīs. Citu plānu man nebija, tamdēļ piekritu braukt miera oāzi lūkoties. Silta vasaras vēja ieskauti…

Kā es braucu “Burku” lūkoties

Šis ir detalizēts mana brauciena uz pirmo beziepakojuma veikalu “Burka” iztirzājums. Šis nav stāsts ar aizraujošiem notikumiem, tomēr ceru, ka mana atskaite noderēs kādam atkritumu samazināšanas tīkotājam, kurš dzīvo ārpus Rīgas un nespēj izlemt vai ir nepieciešams pēc pārtikas triekties tādu gaisa gabalu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka braukt no Cēsīm uz Rīgu, lai iepirktu makaronus,…

Bomzis

Otrdienas rītā ar vīru un dēlu devāmies pastaigā uz Ruckas parku, kur aplokā ganās trīs zirgi. Pa ceļam saplūcām koku lapas un sulīgu zāli ar ko pacienāt kleperus. Pēc ierašanās parkā, diemžēl konstatējām, ka zirgi ganās tālākajā aploka stūrī. Sakām pievērst to uzmanību – plivinājām pa gaisu saplūktos zaļumus, klukstinājām mēli, svilpām un saucām, bet […]

Labs veids kā aizbēgt

Vakar apēdu vienu grāmatu. Sen nebiju uzgājusi grāmatu, kas liek to rīt lieliem kumosiem, tamdēļ šīs grāmatas baudīšana bija kā garda maltīte restorānā. Tie, kas mēdz bieži lasīt grāmatas pazīst šo aizraujošo sajūtu, kad uz mirkli atslēdzies un iegrimsti absolūti citā pasaulē, ieslīgsti personāžu ķermeņos un izjūti to, ko realitāte nav iedalījusi tavā dzīves spēlē….

Vietas dvēsele

Nesen atgriezos no mīlētākās pilsētas Latvijā – Ventspils. Kopš grūtniecības sākuma nebiju ceļojusi. Šis bija mans pirmais mazais ceļojums/izbrauciens pēc bērna piedzimšanas. Tagad, esot atpakaļ Cēsīs, nespēju saprast – kāpēc Ventspils ir tik mīlēta? Tā tiešām ir skaista, un it visur ir domāts par bērniem. Tajā ir ērti pārvietoties ar ratiem, tur ir varenas strūklakas,…

Pirmais ieskats manā grāmatā

Nevienu nepārsteigšu ar savu atziņu, taču tik un tā to pateikšu. Rakstīt grāmatu ir sasodīti grūti! Tu raksti, raksti un raksti, tad pārlasi un pārraksti. Tad tavā dzīvē ienāk jaunas vēsmas un tu atkal ņem un pārraksti jau pārrakstīto. Tas ir neizbēgams process tādiem rakstniekiem – zaļknābjiem – kā es. Tikai pieredzējuši rakstniekiem vai totāliem…

Par ko balsot vēlēšanās, jeb kā mainīt savu pasauli

Marks Mansons ir čalis, kas internetā raksta pašpalīdzības gudrības. Man patīk kā viņš raksta un ko viņš raksta. Vienu dienu uzdūros viņa esejai 6 Things People Should Give Fewer Fucks About un nolēmu, ka man ir jāpadalās ar viņa teikto. Lūk daļa no viņa esejas (tas nav tiešs tulkojums, bet gan mans viņa esejas latviskojums): P.S….

Cilvēks ir visu lietu mērs

Intelektuāli spriedelējumi nav mana stiprā puse, nedz arī šajā blogā ierasta lieta. Tomēr laiku pa laikam, vēlos uzrakstīt arī pa kādai gudrākai domai. Nezinu vai man tas izdosies, bet vismaz mēģināšu. “Cilvēks ir visu lietu mērs” Pitagors Ja es atrastu maģisku pudeli, no kuras pēc paberzēšanas izlīstu Džins ar spēcīgiem krūšu muskuļiem, ogļu melniem matiem…

Nokaunināsim mēslotājus

Pastaigājoties dažas dienas pēc ikgadējās Latvijas talkas, mēs ievērojām mežā nomestus svaigus atkritumus. Mans pastaigas kompanjons, riebīgās ainas ietekmēts, teica: “Kādā jēga talkai? Tāpat atradīsies cūkas, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem turpinās mest atkritumus.” Viņa dusmas un sašutums bija visnotaļ saprotams. Nav nekā kaitinošāka par cīņu ar vējdzirnavām. Atkritumu problēma ir vienas sasodīti lielas vējdzirnavas. Turklāt…

Baisais padušu smārds

Runāt vai rakstīt par ķermeņa smaku, iespējams, ir ārpus pieklājības robežām. Ņemot vērā, ka esmu iepriekš rakstījusi par dibena slaucīšanu, tad šķiet, ka šo robežu esmu šķērsojusi jau sen. Diemžēl manī sēž šis stāsts un vēlas izlauzties uz āru. Šoreiz par pamatu tam ir cerība, ka kādam lasītājam manis rakstītais noderēs un viņš pirks krietni…

Miskastniece

Pirms pārcelšanās uz Cēsīm, es dzīvoju pierīgas ciematā Silakrogs. Tur ir dažas daudzdzīvokļu mājas, kuras ieskauj priežu meži un skaists meža ezers, kurā atveldzēties karstās vasaras dienās. Kā jau kārtīgā Latvijas ciematā, tajā bija gan aktīvie iedzīvotāji, kas rūpejas par ciema izaugsmi, gan tantes, kuras kopj puķu dobītes, gan sportisti, gan suņu saimnieki, gan dīvaini…

Nepieciešamās galējības

Mēs dzīvojam kontrastu laikmetā. Kamēr vienā pasaules malā ir iespējams iesniegt tiesā sūdzību par absurdiem niekiem, tikmēr citā tiek smagi pārkāptas cilvēktiesības. Kamēr pasaulē tūkstošiem cilvēku dienā mirst no bada, Amerikas Savienotās valstis vien iztērē no aptaukošanās izraisītu slimību ārstēšanai piecus simtus miljonu dolārus dienā*. Kamēr vieni cilvēki dienā pēc sevis atstāj kaudzi atkritumu, citi…

Kā es bērniem tikumu nemācīju

Nesen devos ar savu nepilnu gadu veco dēliņu pastaigā uz apkaimes spēļu laukumu. Tur es iesēdināju bērniņu šūpolēs, un abi vērojām divus puikas spēlējam futbolu. Puišiem varētu būt septiņi vai astoņi gadi. Es gan esmu galīgi neprofesionāla mamma un man citu bērnu vecumu noteikšana nepadodas. Tomēr ceru, ka vismaz aptuveni tāds ir šī stāsta galveno…

Beidzot esmu stilīga 2: kā tas notika

Pēc essejas “Beidzot esmu stilīga!” publicēšanas vairāki cilvēki mani mudināja detalizētāk  pastāstīt par procesu, kā līdz tam nonācu. Diez vai spēšu dot vadlīnijas, kā efektīvi iztīrīt skapi. Tomēr es piedalīšos ar savu pieredzi un ceru, ka tā jums noderēs. Apmēram pirms diviem gadiem pirmo reizi sāku nopietni atbrīvoties no drēbēm. To skaits skapī bija sasniedzis…

Dzīvosim draudzīgi

Atceros, ka bērnībā domāju – mans tētis ir pats krutākais čalis miestā. Kad mēs gājām pa ielu, viņš sveicinājās ar visiem, ko satikām. Viņš allaž apstājās un runājās ar man svešiem onkoļiem. Es to vēroju un domāju, ka viņš pazīst visus, iespējams, pat valsts prezidentu. Reiz es tētim jautāju: “Cik tev ir draugu?” Pirms viņš…

Pārgājiens un Es

Došanās garos, izaicinošos, grūtos pārgājienos ir brīnišķīga nodarbe. Tā ir iespēja izveidot saikni ar dabu, sakārtot domas, uzlabot veselību. Tajā nav nekā negatīva. Tāpēc es nebrīnos, ka arvien populārāka kļūst pārgājienu organizēšana lielām ļaužu masām. Cilvēkiem patīk skriet baros, kāpēc, lai nepatiktu ganīties pa dabu baros. Es, diemžēl, nekad neesmu piedalījusies nevienā masu pārgājienā. Mani…

Pārdomas par Zero Waste

Es neesmu pilnīgs Zero Wasters. Šī ir vēl viena kauja, kurā es cietu sakāvi. Līdz pilnīgai neatkarībai no atkritumiem man vēl tāls ceļš ejams. Joprojām manā mājā ir atkritumu spainis. Tiesa, tas pildās gaužām lēni. Joprojām es ik pa laikam nopērku pārtiku plastmasa iepakojumā, kā arī izlietoju pa kādam maisiņam. Tomēr, cenšoties ieviest Zero Waste…

Kā radās sapnis par rakstīšanu?

Bērnībā man riebās lasīt. Māte, būdama kaislīga grāmatu lasītāja, mudināja mani to darīt vairāk. Viņas centieni palika bez ievērības. Man patika dricelēt apkārt pa pagalmu un vārīt ziepes. Reiz, spiediena ietekmē, izlasīju Annas Sakses “Pasakas par ziediem”. Man, deviņgadīgai meitenei, tā likās ārkārtīgi drūma grāmata. Skolā lika lasīt Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”, Fjodora Dostojevka “Noziegums…

Beidzot esmu stilīga!

Patiesībā es neesmu stilīga. Domāju, ka cilvēki mani par tādu nedēvētu. Taču beidzot, 29 gadu vecumā, es jūtos lieliski savā apģērbā. Lai gan manu garderobi galvenokārt veido džinsi, t-krekli un kedas, tomēr, ejot pa ielu, beidzot esmu lepna par savu izskatu. Agrāk man bija neskaitāmi daudz drēbju un šķiet kādi sešdesmit pāru apavu. Es vienmēr…

Tualetes papīra stāsts

Man vienmēr ir bijusi jocīga patika pret tualetes papīriem. Iespējams tas ir tādēļ, ka esmu augusi deviņdesmitos gados un vēl atceros laikus, kad pakaļu slaucīju ar pērnās nedēļas avīzi. Reiz mani vecāki ciemojās pie kaimiņiem, un es blakus istabā spēlējos ar krietni vecāko kaimiņa meitu. Toreiz man bija kādi septiņi vai astoņi gadi. Vispirms meitene…