Cik dulli ir vides aktīvisti?

Kad iztēlojos vides aktīvistus, manā prātā veidojas diezgan dullu cilvēku portrets. Šie ļaudis tur rokās plakātus ar pārmēru skaļiem saukļiem, un ar putām uz lūpām klaigā par briesmīgām lietām , kuras mēs, parastie cilvēki, negribam dzirdēt. Šad tad šie dullie izdara kaut ko galīgi traku – iešpļauj sejā kādam varenajam, aplej ar krāsu kādu kažokādā…

Kā manā ģimenē ienāca mājmācības ideja?

Var teikt, ka ideja par mājmācību manā ģimenē ienāca pēkšņi, neplānoti un druskucīt amizanti. Līdz pat šā gada vasarai, es nezināju, ka Latvijā vispār ir iespējams mājskolot bērnu. Nezināju, ka eksistē arī tālmācība jau no pirmās klases. Šīs vienkārši nebija manā dzīvē aktuālas tēmas. Tā kā man pašai skolā patika (bērnudārzā neesmu gājusi), tad arī…

Citāda valūta

Latvijas, tāpat kā lielai daļai Eiropas valstu, oficiālā valūta ir eiro. To, kā veidojas katras valūtas vērtība – kāpēc pa vienu peso var nopirkt mazāk, kā par vienu dolāru, kāpēc eiro ir tieši tik vērts, cik tas ir, un kāpēc valūtu vērtība nemitīgi svārstās, es neesmu tā kārtīgi centusies izprast. Turklāt tad, kad esmu pūlējusies…

Es izvēlos ticēt visam

Es kādreiz sevi uzskatīju par iecietīgu skeptiķi. Apzināti, vai ne tik apzināti, es ticēju NEkam. Ar šo es domāju, ka es noliedzu jebkādas reliģijas. Pietika paskatīties vēstures faktos, lai saprastu, ka reliģija ir bijusi par ieganstu pamatīgai čupai traģēdiju. Turklāt es neizdalīju labās un sliktās, pareizās un kreisās reliģijas. Manuprāt, viss, kas nebija balstīts loģikā,…

Mana pirmā baskājainā vasara

Pašas pirmās baskājainās vasaras man aizritēja bērnībā. Uzaugot mazpilsētā, džagāt apkārt bez apaviem bija ierasta lieta. Taču pieaugot, šis paradums mazinājās, līdz izzuda vispār. Pēdējos padsmit gadus basas pēdas noāvu vien retu reizi: atpūšoties jūrmalā, ciemojoties pie kāda laukos vai reizēm parkā. Manas pēdas pilnībā piederēja apaviem. Daudziem, daudziem apaviem (agrāk biju ar tiem apsēsta).Šovasar,…

Dzīvei nav jābūt grūtai

Grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vai ne? Tā mums ir mācīts visu mūžu. Galu galā, ja viss nāktos viegli, tad izpaliktu gardais gandarījums pēc smagi paveikta darba. Turklāt izrāpošana cauri smagiem dzīves posmiem veido mūs spēcīgākus. Kā saka – tā rūdās tērauds! Tomēr kā tas nākas, ka kāds spēj saņemties un iziet cauri grūtībām kā…

Bērna loģika

Kad man bija kādi…hmm, teiksim astoņi gadi (precīzu vecumu neatceros), es sačakarēju dzīvoklim koridoru. Apzināti. Redziet, mani vecāki jau mēnešiem ilgi runāja, ka koridorā ir jāuztaisa remonts. Viņi regulāri prātuļoja: ko un kā vajadzētu darīt, kā līmēt tapetes, kādu grīdu veidot. Tādam sīkajam kā es, šīs sarunas šķita velkamies mūžīgi. Viņi tik runāja un runāja,…

Kā rodas piens?

Šoreiz sākšu eseju ar ātru atbildi uz virsraksta jautājumu. Piens ikvienam zīdītājam rodas tikai pēc tam, kad tas ir apaugļojies un viņam piedzimst bērniņš. Šis piens dabā ir paredzēts, lai nodrošinātu jauno atvasi ar viņam nepieciešamo uzturu. Govis un Kazas ir tādi paši zīdītāji kā cilvēks, žurkas, kaķi, suņi un citi. Arī šiem dzīvniekiem piens…

Cik naudas ir manā maciņā?

Bērns savā naivumā ir dabiski viedāks par vairums pieaugušo. Bērnam eksistē tikai balts vai melns, viņš visu uztver tieši, un viņa viedokli neveido dzīves laikā nomaldījusies vērtību skala. Kad biju maza meitene, šķiet, septiņus gadus veca, man mamma iedeva 50 santīmus draudzenes dāvanas iegādei. To dienu spilgti atceros, jo piedzīvoju virkni nozīmīgu notikumu – draudzenes…

Stulbās rīsu paciņas!

Vai lasījāt par manu nepatiku pret tējas maisiņiem? Ja jā, tad ziniet, ka tie ir no plastmasas, nav dabai draudzīgi un izmaksā dārgi. Taču ir kaut tas, kas man nepatīk vēl vairāk – stulbās rīsu paciņas. Tiesa, bez rīsiem, šajās paciņas tiek fasēts viss, kas ienāk prātā – griķi, grūbas, prosa, bulgurs, kvinoja, u.c. Liela…

Stulbie tējas maisiņi

Uz rokas pirkstiem ir saskaitāmi latvieši, kuriem mājās nebūtu kārtīgi tējas krājumi. Mums nav tādu tējas dzeršanas tradīciju kā ķīniešiem vai britiem, taču latviešiem tēja ir mīļa. Pirms minimālisma posma manā dzīvē, man bija pamatīgs tējas plaukts. Es vēlējos spēt piedāvāt ciemiņiem super-duper plašu klāstu ar tējām. “Tēju dzersi?”…”ak kādu? Tu vaicā? Nu man ir…tāda,…

Sasodīts, es tomēr novecoju

Vispār man nav bail novecot. Man ir bail no vecuma marazma, artrīta, protēzēm un tamlīdzīgām vecuma piedevām, taču būt vecam man šķiet pat burvīgi – tu vari uzvesties jocīgi un attaisnoties ar vecumu, lai kā tu dejotu, tas visus uzjautrinās, uz jaunākiem cilvēkiem var skatīties ar “ak jūs jaunie, naivie” skatienu un vispār ir kaudze…

Ideālas pasaules ideāla profesija

Ideālas pasaules ideāla profesija ir tāda, kuru cilvēks veic ar prieku. Kādam tas būtu pārdevējas amats, citam ārsta profesija, vēl kādam ugunsdzēsēja darbs. Diez vai cilvēki izvēlētos asenizatora profesiju, bet, kas to lai zina, iespējams, tieši šis ir kāda sapņu darbs. Ideālā pasaulē cilvēki spētu pilnvērtīgi funkcionēt un apmierināt savas vajadzības pat, ja nebūt nekāda…

Nozīmīgie svešinieki

Atceraties tos mirkļus filmās, kad svešinieks saka episkus vārdus, kas maina galvenā varoņa domas? Parasti fonā sāk skanēt mūzika un viņš attopas, ka patiesi un dziļi mīl savu labāko draudzeni, un kā ķerts skrien viņai pakaļ pa lidostu. Nekļūdīšos sakot, ka vairums skatītāju nodomā: “skaisti, bet dzīvē tā nenotiek!” Es vēlos jums pastāstīt, ka notiek…

Filmas, kuras iesaku noskatīties

Kad pirmo reizi noskatījos filmu “Forests Gamps”, tad sapratu, ka kļūšu par kino narkomānu. Toreiz man bija septiņi vai astoņi gadi. Es tikko biju iepazinusi kabeļtelevīziju ar tās sniegtajiem pasaules brīnumiem PRO 7, RTL un VIVA. Šie ārzemju televīzijas kanāli ar košajām reklāmām, Holivudas kino filmām un manai ausij svešo vācu valodu šķita absolūts kosmoss…

Miera oāze

Ceturtdienas pēcpusdienā, pēc dēla pamošanās no diendusiņas, kopā ar vīru nolēmām doties izbraucienā ar riteneņiem pa pilsētu. Vīrs teicās, ka parādīšot man skaistu vietu, kuru agrāk nebija ievērojis, vien šogad, nākot kājām no slimnīcas, pamanījis cik skaists dabas nostūris ir Cēsīs. Citu plānu man nebija, tamdēļ piekritu braukt miera oāzi lūkoties. Silta vasaras vēja ieskauti…

Bomzis

Otrdienas rītā ar vīru un dēlu devāmies pastaigā uz Ruckas parku, kur aplokā ganās trīs zirgi. Pa ceļam saplūcām koku lapas un sulīgu zāli ar ko pacienāt kleperus. Pēc ierašanās parkā, diemžēl konstatējām, ka zirgi ganās tālākajā aploka stūrī. Sakām pievērst to uzmanību – plivinājām pa gaisu saplūktos zaļumus, klukstinājām mēli, svilpām un saucām, bet […]

Labs veids kā aizbēgt

Vakar apēdu vienu grāmatu. Sen nebiju uzgājusi grāmatu, kas liek to rīt lieliem kumosiem, tamdēļ šīs grāmatas baudīšana bija kā garda maltīte restorānā. Tie, kas mēdz bieži lasīt grāmatas pazīst šo aizraujošo sajūtu, kad uz mirkli atslēdzies un iegrimsti absolūti citā pasaulē, ieslīgsti personāžu ķermeņos un izjūti to, ko realitāte nav iedalījusi tavā dzīves spēlē….

Vietas dvēsele

Nesen atgriezos no mīlētākās pilsētas Latvijā – Ventspils. Kopš grūtniecības sākuma nebiju ceļojusi. Šis bija mans pirmais mazais ceļojums/izbrauciens pēc bērna piedzimšanas. Tagad, esot atpakaļ Cēsīs, nespēju saprast – kāpēc Ventspils ir tik mīlēta? Tā tiešām ir skaista, un it visur ir domāts par bērniem. Tajā ir ērti pārvietoties ar ratiem, tur ir varenas strūklakas,…

Par ko balsot vēlēšanās, jeb kā mainīt savu pasauli

Marks Mansons ir čalis, kas internetā raksta pašpalīdzības gudrības. Man patīk kā viņš raksta un ko viņš raksta. Vienu dienu uzdūros viņa esejai 6 Things People Should Give Fewer Fucks About un nolēmu, ka man ir jāpadalās ar viņa teikto. Lūk daļa no viņa esejas (tas nav tiešs tulkojums, bet gan mans viņa esejas latviskojums):…

Cilvēks ir visu lietu mērs

Intelektuāli spriedelējumi nav mana stiprā puse, nedz arī šajā blogā ierasta lieta. Tomēr laiku pa laikam, vēlos uzrakstīt arī pa kādai gudrākai domai. Nezinu vai man tas izdosies, bet vismaz mēģināšu. “Cilvēks ir visu lietu mērs” Pitagors Ja es atrastu maģisku pudeli, no kuras pēc paberzēšanas izlīstu Džins ar spēcīgiem krūšu muskuļiem, ogļu melniem matiem…

Miskastniece

Pirms pārcelšanās uz Cēsīm, es dzīvoju pierīgas ciematā Silakrogs. Tur ir dažas daudzdzīvokļu mājas, kuras ieskauj priežu meži un skaists meža ezers, kurā atveldzēties karstās vasaras dienās. Kā jau kārtīgā Latvijas ciematā, tajā bija gan aktīvie iedzīvotāji, kas rūpejas par ciema izaugsmi, gan tantes, kuras kopj puķu dobītes, gan sportisti, gan suņu saimnieki, gan dīvaini…

Nepieciešamās galējības

Mēs dzīvojam kontrastu laikmetā. Kamēr vienā pasaules malā ir iespējams iesniegt tiesā sūdzību par absurdiem niekiem, tikmēr citā tiek smagi pārkāptas cilvēktiesības. Kamēr pasaulē tūkstošiem cilvēku dienā mirst no bada, Amerikas Savienotās valstis vien iztērē no aptaukošanās izraisītu slimību ārstēšanai piecus simtus miljonu dolārus dienā*. Kamēr vieni cilvēki dienā pēc sevis atstāj kaudzi atkritumu, citi…

Dzīvosim draudzīgi

Atceros, ka bērnībā domāju – mans tētis ir pats krutākais čalis miestā. Kad mēs gājām pa ielu, viņš sveicinājās ar visiem, ko satikām. Viņš allaž apstājās un runājās ar man svešiem onkoļiem. Es to vēroju un domāju, ka viņš pazīst visus, iespējams, pat valsts prezidentu. Reiz es tētim jautāju: “Cik tev ir draugu?” Pirms viņš…

Tualetes papīra stāsts

Man vienmēr ir bijusi jocīga patika pret tualetes papīriem. Iespējams tas ir tādēļ, ka esmu augusi deviņdesmitos gados un vēl atceros laikus, kad pakaļu slaucīju ar pērnās nedēļas avīzi. Reiz mani vecāki ciemojās pie kaimiņiem, un es blakus istabā spēlējos ar krietni vecāko kaimiņa meitu. Toreiz man bija kādi septiņi vai astoņi gadi. Vispirms meitene…