“Ieva un Artūrs” 17.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 16.nodaļa pieejama —> šeit! *** Babuļa reiz mācīja: “Nekad nepreci vīrieti, ja neesi viņu redzējusi pilnu kā mārku. Dzērumā tu varēsi saskatīt šī cilvēka sliktāko versiju un izlemt, vai spēsi ar to sadzīvot.” Ievai patika šī mācība, gluži kā viss pārējais, ko mīļā ome teica. Taču šodien, grimstot pārdomās, Ieva vēlējās pajautāt…

Mana pirmā baskājainā vasara

Pašas pirmās baskājainās vasaras man aizritēja bērnībā. Uzaugot mazpilsētā, džagāt apkārt bez apaviem bija ierasta lieta. Taču pieaugot, šis paradums mazinājās, līdz izzuda vispār. Pēdējos padsmit gadus basas pēdas noāvu vien retu reizi: atpūšoties jūrmalā, ciemojoties pie kāda laukos vai reizēm parkā. Manas pēdas pilnībā piederēja apaviem. Daudziem, daudziem apaviem (agrāk biju ar tiem apsēsta).Šovasar,…

“Ieva un Artūrs” 16.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 15.nodaļa pieejama —> šeit! -Kāpēc man ir sajūta, ka drīzumā vairs nebūs tik vienkārši dzirdēt no tevis garus stāstus? – Ieva vaicāja, kamēr noparkoja automašīnu blakus melnam, apaļam un bezgaumīgam džipam. Artūrs pasmaidīja un izkāpa laukā no automašīnas. Pāri mazā spēkrata jumtam, viņš atbildēja: – Tāpēc, ka man drīz beigsies atvaļinājums. –…

Vai var sāpēt vairāk?

– Tev šis ir jāuzraksta! – man teica draudzene pēc tam, kad viņai izstāstīju savu stāstu. – Es uzrakstīšu, kad būs laiks, – es atbildēju. Beidzot šis laiks ir pienācis. Šis ir intīms un dziļi personisks stāsts. Šis ir stāsts no manas dzīves. Kāds, iespējams, pat pārmestu man, ka pārāk vaļsirdīgi dalos ar tik personīgiem…

Dzīvei nav jābūt grūtai

Grūtības ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Vai ne? Tā mums ir mācīts visu mūžu. Galu galā, ja viss nāktos viegli, tad izpaliktu gardais gandarījums pēc smagi paveikta darba. Turklāt izrāpošana cauri smagiem dzīves posmiem veido mūs spēcīgākus. Kā saka – tā rūdās tērauds! Tomēr kā tas nākas, ka kāds spēj saņemties un iziet cauri grūtībām kā…

Bērna loģika

Kad man bija kādi…hmm, teiksim astoņi gadi (precīzu vecumu neatceros), es sačakarēju dzīvoklim koridoru. Apzināti. Redziet, mani vecāki jau mēnešiem ilgi runāja, ka koridorā ir jāuztaisa remonts. Viņi regulāri prātuļoja: ko un kā vajadzētu darīt, kā līmēt tapetes, kādu grīdu veidot. Tādam sīkajam kā es, šīs sarunas šķita velkamies mūžīgi. Viņi tik runāja un runāja,…

Kā rodas piens?

Šoreiz sākšu eseju ar ātru atbildi uz virsraksta jautājumu. Piens ikvienam zīdītājam rodas tikai pēc tam, kad tas ir apaugļojies un viņam piedzimst bērniņš. Šis piens dabā ir paredzēts, lai nodrošinātu  jauno atvasi ar viņam nepieciešamo uzturu. Govis un Kazas ir tādi paši zīdītāji kā cilvēks, žurkas, kaķi, suņi un citi. Arī šiem dzīvniekiem piens…

Iet pret straumi

Paceliet roku, ja jums reizēm ir sajūta, ka ejiet pret straumi! Manā iztēlē šobrīd augšā uzšaujas roku jūra. Kāds, iespējams, pacēla roku, jo nodomāja, ka vaicāju par to sajūtu, kad šķiet, ka viss ir grūti – nauda nepelnās, bērni neklausa, darbā nevedās. Šoreiz ne par to, bet gan sajūtu, kad jūties viens un nesaprasts. Kad…

“Ieva un Artūrs” 15.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 14.nodaļa pieejama —> šeit! *** Artūra un saltās kundzes uzvedībā nekas neliecināja par viņu radniecību: abi radinieki lietišķi sasveicinājās, pārmija pāris vārdus par ceremoniju un viss.  Pat mātes un dēla izskats bija diametrāli pretējs. Cik tumši mati bija dēlam, tik mātei tie bija gaiši. Gan deguns, gan mute, gan sejas kauli bija…

“Ieva un Artūrs” 14.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 13.nodaļa ir pieejama —> šeit! *** Šīs bija trešās kāzas, kurās Ieva piedalījās. Viņa bija pārsteigta, cik šis svarīgais mirklis katram pārim bijis atšķirīgs. Tāda bija šī laikmeta burvība – ikviens drīkstēja atšķirties, bet tikai retais riskēja būt citādāks. Pirmo reizi uz kāzām Ieva tika ielūgta kā Sergeja pavadone. Bijušā puiša māsas…

“Ieva un Artūrs” 13.nodaļa

“Ieva un Artūrs” 12.nodaļa pieejama —> šeit! Tā-rā-rarā, tā-rā-rarā – atskan pazīstamais Mendelsona kāzu maršs, un pārsteidzoši ātri Ievas acīs iezogas mitrums. Saviļņota viņa palūkojas uz mīļoto vīrieti, kurš tērpies neierasti elegantā, līdz perfekcijai gludā uzvalkā un baltā kreklā. Vien ogļu melnās matu cirtas draiski viļņojas pār pieri un pieprasa uzmanību. Ar ātru rokas kustību…

Cik naudas ir manā maciņā?

Bērns savā naivumā ir dabiski viedāks par vairums pieaugušo. Bērnam eksistē tikai balts vai melns, viņš visu uztver tieši, un viņa viedokli neveido dzīves laikā nomaldījusies vērtību skala. Kad biju maza meitene, šķiet, septiņus gadus veca, man mamma iedeva 50 santīmus draudzenes dāvanas iegādei. To dienu spilgti atceros, jo piedzīvoju virkni nozīmīgu notikumu – draudzenes…

Stulbās rīsu paciņas!

Vai lasījāt par manu nepatiku pret tējas maisiņiem? Ja jā, tad ziniet, ka tie ir no plastmasas, nav dabai draudzīgi un izmaksā dārgi. Taču ir kaut tas, kas man nepatīk vēl vairāk – stulbās rīsu paciņas. Tiesa, bez rīsiem, šajās paciņas tiek fasēts viss, kas ienāk prātā – griķi, grūbas, prosa, bulgurs, kvinoja, u.c. Liela…

Manas draudzenes stāsts par šodien sastapto enģeli

Manai draudzenei šodien gadījās kāds notikums, kas izvazāja viņas dvēseli caur emociju karuseļiem. Taču šajā notikumā viņa sastapa šīs dienas enģeli, kuru citi sauktu par paštaisnu jefiņu, bet viņa saka šim cilvēkam – paldies! Mana draudzene vēlējās padalīties ar šo savu stāstu un es ar prieku ļauju viņai izmantot savu blogu. Lūk, viņas stāsts: “Man…

Stulbie tējas maisiņi

Uz rokas pirkstiem ir saskaitāmi latvieši, kuriem mājās nebūtu kārtīgi tējas krājumi. Mums nav tādu tējas dzeršanas tradīciju kā ķīniešiem vai britiem, taču latviešiem tēja ir mīļa. Pirms minimālisma posma manā dzīvē, man bija pamatīgs tējas plaukts. Es vēlējos spēt piedāvāt ciemiņiem super-duper plašu klāstu ar tējām. “Tēju dzersi?”…”ak kādu? Tu vaicā? Nu man ir…tāda,…

“Ieva un Artūrs” 1.nodaļa

Grāmatas “Maita kupidons” priekšvārds pieejams šeit –> “Maita Kupidons” Priekšvārds Šodien aprit nedēļa kopš Babuļa ir slimnīcā, un Ieva savu brīvo laiku pavada blakus mīļajai vecmāmiņai, vērojot viņu aizvadām pēdējos mirkļus šajā saulē. Babuļa ir Ievas mīļākais cilvēks uz zemes. Atšķirībā no pārējiem Ievas ģimenes locekļiem, vecmamma, kuru bērna gados viņa sāka dēvēt par Babuļu,…

“Klāvs un Gunta” 5.nodaļa

“Klāvs un Gunta” 4.nodaļa pieejama —>šeit! P.S. Deguna dobumu iekaisuma dēļ, jau nedēļu nespēju koncentrēties, tāpēc atvainojos jau iepriekš, ja šajā nodaļā būs vēl vairāk gramatikas kļūdu nekā parasti.  *** Gunta nobijās no skaļā blīkšķa, kad aiz muguras spēcīgi aizcirtās guļamistabas durvis. Viņa nespēja apvaldīt asaras un tās tecēja pār vaigiem un lūpām. Nolaizot lūpas,…

“Klāvs un Gunta” 4.nodaļa

3.nodaļa pieejama šeit: –> “Klāvs un Gunta” 3.nodaļa … Gunta stāvēja ārpus namiņa, un vējš veldzēja vairāk kā viņai sagaidīja, lūkojoties pa logu. Saule sildīja, bet vēsie vēja glāsti atgādināja, ka ir agrs rīts. – Labrīt, – uz mirkli atraudams uzmanību no gleznošanas, Klāvs uzrunāja Guntu. – Labrīt, – Gunta atņēma sveicienu un gatavojās iesākt…

Sasodīts, es tomēr novecoju

Vispār man nav bail novecot. Man ir bail no vecuma marazma, artrīta, protēzēm un tamlīdzīgām vecuma piedevām, taču būt vecam man šķiet pat burvīgi – tu vari uzvesties jocīgi un attaisnoties ar vecumu, lai kā tu dejotu, tas visus uzjautrinās, uz jaunākiem cilvēkiem var skatīties ar “ak jūs jaunie, naivie” skatienu un vispār ir kaudze…

Kas ir Patreon un nafig tāds vajadzīgs?

Patreon ir interneta platforma, kurā fani var atbalstīt sava iecienītā mākslinieka (radītāja) darbu finansiāli. Vairāk par Patreon varat izlasīt un noskatīties video šeit. Papildus šai informācijai, pastāstīšu arī savu viedokli par šo platformu. Pirmo reizi, kad publicēju grāmatas “Aita” pirmo nodaļu, kāds sens draugs man atsūtīja ieteikumu – izveidot lapu Patreonā, lai cilvēki varētu manu darbu atbalstīt…

Labie darbi

Labdarību esot izgudrojuši ļauni cilvēki, lai viņi varētu izlikties par labiem ļaudīm. Tā esmu dzirdējusi cilvēkus runājam. Pat, ja labdarību izgudroja pats nelabais, kāda starpība – labdarība ir iespēja katram cilvēkam neatkarīgi no viņa motīviem palīdzēt. Slavenās Nobela prēmijas dibinātājs vispirms izgudroja dinamītu, sprāgstvielu, kura pasaulei radījusi postažu un tās dēļ ir miruši tūkstošiem cilvēku,…

Ideālas pasaules ideāla profesija

Ideālas pasaules ideāla profesija ir tāda, kuru cilvēks veic ar prieku. Kādam tas būtu pārdevējas amats, citam ārsta profesija, vēl kādam ugunsdzēsēja darbs. Diez vai cilvēki izvēlētos asenizatora profesiju, bet, kas to lai zina, iespējams, tieši šis ir kāda sapņu darbs. Ideālā pasaulē cilvēki spētu pilnvērtīgi funkcionēt un apmierināt savas vajadzības pat, ja nebūt nekāda…

Kā atrast pazudušo telefonu, jeb pasaule ir pilna labuļu

Bij tāds gadījums… Ar vēlmi iepirkt svaigus augļus, devos uz Super Netto iepirkties. Veikals feins, cenas zemas, tik pārdevējām tur netīk, ka es augļus lieku savos auduma maisiņos, drusku papukst, bet parasti liekas mierā. Iznākot no veikala es nozaudēju telefonu. Diemžēl esmu tāds muļķis, kurš visu savu iedzīvi tur pie telefona, tāpēc tā vāciņā man…

Grāmata, kas pārsteidza

Es nemēdzu lasīt pašpalīdzības grāmatas, izņemot, ja to ieteicis kāds uzticams cilvēks vai grāmata pie manis nonākusi interesantā veidā. Nezinu vai “paceļam uz tualeti” ir interesants veids, taču šī grāmata ienāca manā dzīvē un jauki, ka tā. Grāmatas nosaukums ir Anticancer. Pretvēža dzīvesveids (Deivids Servens-Šreibers, MD, PHD).  Parasti eju garām šāda nosaukuma grāmatām, kur jau…

Otrais ieskats manā grāmatā

Grāmata “Aitas” joprojām top un pat es pati nezinu kāds būs tās nobeigums. Kārļa stāsts var pārtapt garā vairāku grāmatu sērijā un tikpat labi tā var būt īsa novele. Es pati nezinu ne kā šī grāmata beigsies, ne to cik gara tā būs. Kad rakstu, tad es nedomāju par vēstījumu, es vienkārši bliežu ārā to…

Nozīmīgie svešinieki

Atceraties tos mirkļus filmās, kad svešinieks saka episkus vārdus, kas maina galvenā varoņa domas? Parasti fonā sāk skanēt mūzika un viņš attopas, ka patiesi un dziļi mīl savu labāko draudzeni, un kā ķerts skrien viņai pakaļ pa lidostu. Nekļūdīšos sakot, ka vairums skatītāju nodomā: “skaisti, bet dzīvē tā nenotiek!” Es vēlos jums pastāstīt, ka notiek…

Minimālistu auto

Lai gan raksta virsraksts aicina domāt, ka šis ieraksts būs par minimālistu šķirai piederīgo automašīnu markām, tas tā tomēr nebūs. Nolēmu padalīties ar savu stāstu par to, kā mana ģimene izvēlējās braukt ar gaužām mazu un vecu auto. Varbūt mūsu apsvērumi, kas nebūt nav jauni un oriģināli, kādam palīdzēs apdomāt savus auto izvēles paradumus un…

Filmas, kuras iesaku noskatīties

Kad pirmo reizi noskatījos filmu “Forests Gamps”, tad sapratu, ka kļūšu par kino narkomānu. Toreiz man bija septiņi vai astoņi gadi. Es tikko biju iepazinusi kabeļtelevīziju ar tās sniegtajiem pasaules brīnumiem PRO 7, RTL un VIVA. Šie ārzemju televīzijas kanāli ar košajām reklāmām, Holivudas kino filmām un manai ausij svešo vācu valodu šķita absolūts kosmoss…

Kailā patiesība

Esmu uzsākusi darbu pie jauna projekta, kas ir nolaupījis manu laiku, atņēmis enerģiju, iekrampējies manās smadzenēs un dažbrīd šķiet, ka aiznesīs prom arī veselo saprātu. Šis projekts ir veids, kā es centīšos pasauli (Latviju) padarīt labāku, taču, lai to paveiktu kvalitatīvi man ir jāiegulda neiedomājami daudz darba un es pastāvīgi baidos, ka padošos un atstāšu…

Minimālistu virtuve

Šajā mēnesī manā dzīvē notika vairāki “beidzot”. Beidzot atvērās IKEA (tehniski atvērās jau augusta beigās, bet es turp aizbraucu septembrī.) Beidzot mēs nopirkām ilgi gaidīto virtuves iekārtu un beidzot vīrs to salika. Kopš pārvākšanās uz Cēsīm (pagājuši jau pieci mēneši), mēs dzīvojām bez virtuves iekārtas. Studentam tas būtu nieks, taču ģimenei ar bērnu, kas visas…

Miera oāze

Ceturtdienas pēcpusdienā, pēc dēla pamošanās no diendusiņas, kopā ar vīru nolēmām doties izbraucienā ar riteneņiem pa pilsētu. Vīrs teicās, ka parādīšot man skaistu vietu, kuru agrāk nebija ievērojis, vien šogad, nākot kājām no slimnīcas, pamanījis cik skaists dabas nostūris ir Cēsīs. Citu plānu man nebija, tamdēļ piekritu braukt miera oāzi lūkoties. Silta vasaras vēja ieskauti…

Kā es braucu “Burku” lūkoties

Šis ir detalizēts mana brauciena uz pirmo beziepakojuma veikalu “Burka” iztirzājums. Šis nav stāsts ar aizraujošiem notikumiem, tomēr ceru, ka mana atskaite noderēs kādam atkritumu samazināšanas tīkotājam, kurš dzīvo ārpus Rīgas un nespēj izlemt vai ir nepieciešams pēc pārtikas triekties tādu gaisa gabalu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka braukt no Cēsīm uz Rīgu, lai iepirktu makaronus,…

Bomzis

Otrdienas rītā ar vīru un dēlu devāmies pastaigā uz Ruckas parku, kur aplokā ganās trīs zirgi. Pa ceļam saplūcām koku lapas un sulīgu zāli ar ko pacienāt kleperus. Pēc ierašanās parkā, diemžēl konstatējām, ka zirgi ganās tālākajā aploka stūrī. Sakām pievērst to uzmanību – plivinājām pa gaisu saplūktos zaļumus, klukstinājām mēli, svilpām un saucām, bet […]

Labs veids kā aizbēgt

Vakar apēdu vienu grāmatu. Sen nebiju uzgājusi grāmatu, kas liek to rīt lieliem kumosiem, tamdēļ šīs grāmatas baudīšana bija kā garda maltīte restorānā. Tie, kas mēdz bieži lasīt grāmatas pazīst šo aizraujošo sajūtu, kad uz mirkli atslēdzies un iegrimsti absolūti citā pasaulē, ieslīgsti personāžu ķermeņos un izjūti to, ko realitāte nav iedalījusi tavā dzīves spēlē….

Vietas dvēsele

Nesen atgriezos no mīlētākās pilsētas Latvijā – Ventspils. Kopš grūtniecības sākuma nebiju ceļojusi. Šis bija mans pirmais mazais ceļojums/izbrauciens pēc bērna piedzimšanas. Tagad, esot atpakaļ Cēsīs, nespēju saprast – kāpēc Ventspils ir tik mīlēta? Tā tiešām ir skaista, un it visur ir domāts par bērniem. Tajā ir ērti pārvietoties ar ratiem, tur ir varenas strūklakas,…

Baisais padušu smārds

Runāt vai rakstīt par ķermeņa smaku, iespējams, ir ārpus pieklājības robežām. Ņemot vērā, ka esmu iepriekš rakstījusi par dibena slaucīšanu, tad šķiet, ka šo robežu esmu šķērsojusi jau sen. Diemžēl manī sēž šis stāsts un vēlas izlauzties uz āru. Šoreiz par pamatu tam ir cerība, ka kādam lasītājam manis rakstītais noderēs un viņš pirks krietni…

Miskastniece

Pirms pārcelšanās uz Cēsīm, es dzīvoju pierīgas ciematā Silakrogs. Tur ir dažas daudzdzīvokļu mājas, kuras ieskauj priežu meži un skaists meža ezers, kurā atveldzēties karstās vasaras dienās. Kā jau kārtīgā Latvijas ciematā, tajā bija gan aktīvie iedzīvotāji, kas rūpejas par ciema izaugsmi, gan tantes, kuras kopj puķu dobītes, gan sportisti, gan suņu saimnieki, gan dīvaini…

Pārgājiens un Es

Došanās garos, izaicinošos, grūtos pārgājienos ir brīnišķīga nodarbe. Tā ir iespēja izveidot saikni ar dabu, sakārtot domas, uzlabot veselību. Tajā nav nekā negatīva. Tāpēc es nebrīnos, ka arvien populārāka kļūst pārgājienu organizēšana lielām ļaužu masām. Cilvēkiem patīk skriet baros, kāpēc, lai nepatiktu ganīties pa dabu baros. Es, diemžēl, nekad neesmu piedalījusies nevienā masu pārgājienā. Mani…

Kā radās sapnis par rakstīšanu?

Bērnībā man riebās lasīt. Māte, būdama kaislīga grāmatu lasītāja, mudināja mani to darīt vairāk. Viņas centieni palika bez ievērības. Man patika dricelēt apkārt pa pagalmu un vārīt ziepes. Reiz, spiediena ietekmē, izlasīju Annas Sakses “Pasakas par ziediem”. Man, deviņgadīgai meitenei, tā likās ārkārtīgi drūma grāmata. Skolā lika lasīt Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”, Fjodora Dostojevka “Noziegums…