Stulbie tualetes tīrītāji

Sen nebiju atradusi tādu lietu, kuru gribētos dēvēt par stulbu. Beidzot vai diemžēl, bet tādu uzgāju - stulbos plastmasas poda tīrītājus! Es domāju tos štruntiņus, kurus uzkar uz poda malas un kuriem būtu jāpadara mūsu pods par nepiesmērējamu (gribēju rakstīt nepiediršamu, bet iedomājos, ka kādam šis varētu likties rupji). Ja vēl neziniet par ko runāju, tad pacentieties atcerēties visas tās reklāmas, kurās sieviete ar pretīgumā sarautu seju ieiet savā skaistajā tualetē, kurā vienmēr smird. Tad viņa izmisīgi berž podu ar slapju muguru. Tad pēkšņi uzrodas maģiskais plastmasas štrunts pa divi eiro gabalā, kuru viņa uzliek uz poda un mierpilni nolaiž ūdeni. Podā sāk virpuļot okeāns vai lec ārā citroni. Beigās pods ir kā jauns un sieviete smaida. Šīs reklāmas ir tik skaistas, ka dažs labs tādu štruntu pat gribētu ielikt sausajā mazmājiņā.

Diemžēl realitāte ir gaužām citādāka. To, ka nevajag naudu tērēt šī izgudrojuma pirkšanai, es atklāju vēl krietni pirms Zero Waste ienākšanas manā dzīvē. Patiesībā pat biju aizmirsusi par to eksistenci, jo šķiet, ka tie vienkārši bija izgājuši no modes. Katrā ziņā, kādreiz pa šādam īpašajam poda tīrītājam bija uzkārts katrā mājā, tā bija tāda kā goda lieta. Prestiža simbols - re, es arī podu netīru pats! Taču šķiet, ka daudzi, tāpat kā es, atklāja, ka nekādu jēgu tie nedod un beidza tos lietot. Tomēr šomēnes es ievēroju, ka tie vēl eksistē, un cilvēki tos izmanto.

Pēdējos gados esmu sākusi lietas vērtēt arī pēc to iepakojuma, Par poda tīrītājiem jāsaka, tie ir super duper stulbi iepakoti (kā daudzas lietas). Pirmkārt, tie paši par sevi ir izgatavoti no plastmasas un lielākā daļa no tiem nav otrreiz izmantojami. Otrkārt, tiem klāt vēl ir papīra iepakojums ar plastmasas priekšiņu, kas tiek izmests uzreiz pēc atvēršanas. Treškārt, lielākā daļa šo tīrītāju tiek pārdoti pa vienam, tātad katram pa savam atsevišķajam iepakojumam. Ņemot šo vērā, rodas jautājumi: kāpēc cilvēkiem būtu jāpērk kaut kas dabai tik nedraudzīgs? Kāpēc ir nepieciešams radīt tik daudz atkritumu? Reizēm ir gadījumi, kad ir jāražo lietas iepakojumā, un mums tās ir vitāli nepieciešamas. Piemēram, kādam ir vajadzīgas īpašas zāles, kuras citādāk nevar uzglabāt kā vien īpašā iepakojumā. Taču poda tīrītāji nav šis gadījums. Tie, patiesībā, ir pilnībā nevajadzīgi cilvēku dzīvēs.

Tātad - kāpēc cilvēki pērk šos štruntus? Kāpēc es pirku? Nu, galvenokārt, tāpēc, ka nevienam nepatīk tīrīt podu. Tā ir gana pretīga lieta, ko berzt un kopt. Turklāt smaka tualetē pēc smagākas tās apmeklēšanas nav baudāma, un mums ir tieksme visu slikto, cik iespējams, nomaskēt. Tāpēc loģiski, ka mēs cenšamies izmantot visas modernās pasaules radītās iespējas, lai atvieglotu sev dzīvi. Reklāmās mums tiek solīts, ka uzkarot uz poda malas vien niecīgu plastmasas uzparikti, kura pildīta ar maģisku vielu, pods pats iztīrīsies, un mazmājiņa smaržos pēc Ēdenes dārza. Realitāte gan ir gaužām citādāka.

Pirmkārt, uzkārt tualetes tīrītāju vēl ir vienkārši, taču ņemt to nost...brr. Pēc tam, kad trauciņš ir tukšs, tīrītājs pats ir paspējis apaugt ar urīnu, kakuču gabaliņiem un visādiem citādiem netīrumiem, kuriem galīgi negribās pieskarties ar kailām rokām. Tāpēc cilvēki izvēlas uzvilkt vienreizlietojamos cimdus, kurus izmet kopā ar trauciņu, vai noņem šo štruntu ar tualetes papīru, kas gana labi būtu noderējis pēcpuses slaucīšanai.

Otrkārt, bieži šie tīrītāji nedara pilnīgi neko. Nav nekādas miņas no to burvīgās iedarbības. Sūdu sliede kā bija, tā ir. Joprojām jāizmanto birste. Rūsas strīpiņa kā ir tā ir. Aplikums un netīrumi turpat, kur parasti pamanījušies ielīst. Pods jātīra kā parasti, tik vēl jānoņem viens pretīgs štruntelis no poda. Daži labākie un dārgākie tīrītāji, iespējams (tikai iespējams), savu darbu pilda kārtīgi. Diemžēl, ūdens podā netek viscaur pa maliņām un tāpēc izveidojas viena smuka poda puse, kur karājās tīrītājs un otra nesmukā, kas tagad, esot kontrastā, šķiet īpaši netīra. Tiem, kuriem naudas nav žēl, ņem un uzkar otrā pusē arī pa plastmasas štruntam, taču tad vidus paliek netīrs. Vārdu sakot, lai cik labs būtu tīrītājs (atgādinu, ka pārsvarā tie nav labi ) tie neizdara simtprocentīgu darbu nekad.

Treškārt, neesmu ievērojusi, ka kādam no šiem tīrītājiem būtu izdevies nomaskēt sūdu smaku. Pat ja vispār ir kāds aromāts, tas noteikti nav tas, ko gaidījām. Tualete nemēdz ost pēc okeāna, bet gan pēc piedirsta okeāna. Tā nemēdz ost pēc priežu meža, bet gan pēc piedirsta priežu meža. Tas pats ir arī ar margrietiņām...tās vienkārši tiek padarītas par piedirstām margrietiņām. Turklāt šo visu "gaisa uzlabotāju" smakas ir tik sintētiskas, ka bieži no tām paliek slikti. Ja cilvēks tik ļoti nespēj paciest pats savu vai savu tuvinieku izkārnījumu smārdu, tad varbūt naudu, kas tiek izmesta pasauli piesārņojošu rīku iegādei, var izlietot kvalitatīvākas ventilācijas izveidei?

Ko es lietoju tualetes kopšanai? Mans piemērs diemžēl nav pats labākais. Daudzus gadus atpakaļ, kad beidzu lietot šos iekaramos tīrītājus, es pārgāju uz Domestos vai kādu alternatīvu ķīmisku līdzekli. Ik pa laiciņam ielēju to visapkārt podā gar malām, atstāju uz nakti un no rīta noskaloju. Smirdēja kā elle, toties viss bija tīrs. Šī ķīmiskā līdzekļa pudele kalpoja gana ilgam laikam. Savukārt, kaku smaciņu es jau sen vairs necenšos noslēpt.

Kad pievērsos ZW, tad mācījos iztikt arī bez Domestos. Eksperimentālos nolūkos esmu izmēģinājusi citronskābi. Ieberu podā, ar birsti izsmērēju pa visu poda virsmu un atstāju uz nakti. Tā paveic ne tik spēcīgu, bet līdzīgu brīnumu, kā domestos. Taču vai ilgtermiņā citronskābe kalpotu tik labi,  kā ķīmiskie līdzekļi, es nezinu: šo trīs gadu laikā, man tā arī nesanāca līdz galam izlietot tos līdzekļus, kuri man bija nopirkti dzīvē pirms ZW. Tāpēc nav sanācis izmēģināt citronskābi ilgākā laika posmā.

Šobrīd esmu iegādājusies Karcher tvaika slotu. Tas ir veids, kā neizmantojot pilnīgi nekādu līdzekļus, kvalitatīvi iztīrīt un dezinficēt savu mājokli. Podu vēl neesmu izmēģinājusi mazgāt, bet vannu, flīzes, plīti, skapīšus, durvis, grīdas...viss ir perfekti tīrs bez neviena līdzekļa plastmasas pudelēs. Viss, kas ir nepieciešams ir tīrs krāna ūdens. Ceru, ka šis aparāts kalpos gadiem un nebūs jāizmet mēslainē, tādējādi  laupot man šo feino iespēju tīrīt māju bez ķīmīskiem vai pat bez dabiskiem līdzekļiem (galu galā, pat soda un citronskābe ir iepakojumos).

Šī nav Karcher reklāma. Teorētiski sanāk, ka ir, bet katrā ziņā man neviens nav lūdzis to reklamēt. Tā vienkārši sanāca, ka šis šobrīd ir veids, kā es kopju māju, un tas ir pagaidām vislabākā ZW alternatīva, kādu esmu atradusi.

Īsumā, lūdzu, atmetiet iedomu, ka šie plastmasas tualetes tīrītāji atvieglo jūsu ikdienu. Tie tikai iztukšo jūsu maciņu un piemēslo pasauli. Ik pa laiciņam, pielieciet spēku un vienkārši izmazgājiet podu ar birsti vai kādu dabai draudzīgāku līdzekli.

Nav komentāru

Komentēt